Demogrāfijas eksperte: dzimstības lejupslīdi var mazināt drošības sajūta un pēctecīga politika
Žurnāla Ir viedokļa rakstā Līga Āboliņa norāda, ka Latvijā dzimstība turpina kristies, un aicina nākamo valdību demogrāfijas politikā saglabāt pēctecību. Kā būtiskus faktorus viņa min ģimeņu ekonomisko un ģeopolitisko drošību.

Latvijā turpina samazināties dzimstība, un tas ir viens no ilgstoši apspriestākajiem valsts attīstības jautājumiem. Žurnāla Ir 18. novembrī publicētajā viedokļa rakstā Līga Āboliņa raksta, ka lēmumu par ģimenes veidošanu ietekmē ne tikai pabalsti, bet arī drošības izjūta un pārliecība par nākotni. Autore aicina nākamo valdību nepazaudēt jau iesākto demogrāfijas politiku.
Skaitļi
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gadā Latvijā piedzima 11 931 bērns, tas ir gandrīz par 18% mazāk nekā 2023. gadā. Summārais dzimstības koeficients pērn bija 1,15 bērni uz sievieti, bet 2017. gadā – 1,70. Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 8652 jaundzimušie, par 6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. 2026. gada sākumā valstī dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, par 15,5 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Autore norāda uz divām problēmām: samazinās vidējais bērnu skaits uz sievieti, un kļūst mazāk pašu potenciālo vecāku.
Ko rāda pētījumi
Latvijas Vecāku organizācijas 2026. gada kvalitatīvajā pētījumā jaunieši visbiežāk kā vēlamo ģimenes lielumu minēja divus vai trīs bērnus, taču pirmā bērna dzimšanu atliek, gaidot stabilus ienākumus, mājokli, profesionālu nostiprināšanos un emocionālu gatavību. Rezultātus nevar vispārināt uz visiem iedzīvotājiem. Starptautiski pētījumi liecina, ka ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība var veicināt bērnu radīšanas atlikšanu; Polijā 32,3% no 1092 aptaujātajiem Lielpolijas vojevodistes iedzīvotājiem atzina, ka karš Ukrainā ietekmē viņu lēmumus.
Priekšlikumi
No 2026. gada bērna piedzimšanas pabalsts ir 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts – 298 eiro mēnesī. Āboliņa ierosina nākamajos četros gados uzsvaru likt uz ģimeņu ekonomiskās drošības pēctecību, atbalstu bērnu vēlmes īstenošanai, bērnu veselības aprūpes pārveidi, remigrācijas atbalstu un datos balstītu demogrāfijas politiku. Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāvirzās pakāpeniski, piemēram, uz 2017. gada līmeni – 1,70 bērni uz sievieti.


