Desmit kinofilmas, kurās okeāns ir galvenais varonis

Straumēšanas platforma “National Geographic” sagatavojusi desmit spēlfilmu un animācijas filmu izlasi, kurās okeāns ir ne tikai fons, bet arī stāsta virzītājspēks. Sarakstu publicēja saistībā ar Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai, ko atzīmē 10. novembrī. Platforma norāda, ka zinātne un kino papildina viens otru: mūsdienu tehnoloģijas palīdz pētniekiem pētīt okeāna dzīles un atklāt jaunas sugas, bet iegūtās zināšanas iedvesmo arī filmu veidotājus.

Šausmas un klasika

Saraksts sākas ar Stīvena Spīlberga trilleri “Žokļi” (1975), kurā baltā haizivs apdraud piejūras pilsētiņu Amitiju. Animācijas filma “Mazā nāriņa” (1989) piedāvā zemūdens valstību ar nārām un runājošiem jūras iemītniekiem. Džeimsa Kamerona “Titāniks” (1997) stāsta par kuģa katastrofu 1912. gada 15. aprīlī. Režisors, lai panāktu vēsturisku ticamību, pats ienira vairāk nekā četru kilometru dziļumā līdz kuģa vrakam. Filma ieguvusi 11 “Oskara” balvas.

Izdzīvošana un piedzīvojumi

Roberta Zemekisa drāma “Pamestais” (2000) vēsta par “FedEx” darbinieku, kurš pēc lidmašīnas avārijas nokļūst uz neapdzīvotas salas Klusajā okeānā. Animācijas filma “Atlantīda: Zudusī impērija” (2001) balstīta leģendā par nogrimušo civilizāciju, bet “Meklējot Nemo” (2003) seko klaunzivs tēvam, kurš meklē pazudušo dēlu. Pirātu piedzīvojumu filma “Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts” (2003) ir viena no piecām filmām sērijā.

Jaunākie darbi

Anga Lī drāma “Pī dzīve” (2012) vēsta par jaunieti glābšanas laivā kopā ar Bengālijas tīģeri. Animācijas filmai “Vaiana” (2016) 2024. gadā iznāca otrā daļa. Sarakstu noslēdz Kamerona “Avatars: Ūdensceļš” (2022), kas atgriežas pie Pandoras pasaules un tās okeāna piekrastes klana, ar zemūdens kustību uztveršanas tehnoloģijām.