Dezinformācija Āfrikā: kurš nosaka, kas ir patiesība
Daudzas Āfrikas valstis cīnās ar viltus ziņām, taču pilsoniskās sabiedrības grupas un eksperti norāda, ka valdības šo cīņu dažkārt izmanto, lai ierobežotu kritiku un preses brīvību.
Dezinformācija apdraud demokrātiju visā pasaulē, un Āfrikā tā īpaši saasinās pirms vēlēšanām: maldinoši ziņojumi izplatās WhatsApp, TikTok un Facebook. Tā kā mākslīgais intelekts atvieglo attēlu, balsu un video viltošanu, aizvien vairāk valstu mēģina iemācīt iedzīvotājiem atpazīt viltus ziņas. Vācijas starptautiskā raidorganizācija Deutsche Welle (DW) vēsta, ka daļa šo pasākumu rada jautājumu, vai tie patiesi veicina izpratni vai kalpo sabiedriskās domas kontrolei.
Pilsoniskā sabiedrība aizpilda robus
Žurnālistikas pasniedzējs Dani Madrids-Moraless no Šefīldas Universitātes uzskata, ka Āfrikas valdībām jāpastiprina cīņa pret dezinformāciju, jo valstu, kas to dara labi, ir ļoti maz. Dienvidāfrikā Africa Check un Media Monitoring Africa skaidro viltus ziņu ietekmi uz vēlēšanām, līdzīgas apvienības darbojas Kongo Demokrātiskajā Republikā un Senegālā. Tās galvenokārt strādā vēlēšanu periodos, bet pārējā laikā trūkst finansējuma.
Viņš izšķir trīs dezinformācijas veidus: krāpšanu, ārvalstu ietekmes operācijas un valsts iekšienē radītas politiskas kampaņas. Valdības visvairāk interesē trešais veids, īpaši Sāhelā. Burkinafaso un Mali militārās valdības slēgušas medijus, vērsušās pret žurnālistiem un izraidījušas ārvalstu korespondentus.
Ārvalstu ietekme
Pētniecības tīkla Afrobarometer aptaujā vairāk nekā 60% respondentu Ķīnas ietekmi vērtēja pozitīvi, ASV — 52%. Franciski runājošajās valstīs Francijas ietekmi pozitīvi vērtēja tikai 34%.
Mediju pratības projekti
Ganā nevalstiskā organizācija Penplusbytes ar GIZ un DW Akadēmijas atbalstu īsteno projektu "Caravan of Hope", kas lauku kopienās mediju pratību māca ar teātri, diskusijām un video vietējās valodās. Līdz šim aptverti 3000 cilvēku piecos distriktos. Dienvidāfrikā Africa Check māca skolēnus pārbaudīt avotus. Pētījumi liecina, ka daļa jauniešu pēc tam zaudē uzticību gandrīz visiem avotiem.
Nigērijā Abudžā ar UNESCO atbalstu 2026. gadā atvērts Starptautiskais mediju un informācijpratības institūts, taču pilsonisko tiesību grupas norāda, ka valsts bieži izpludina robežu starp dezinformācijas apkarošanu un nepaklausīgo apklusināšanu. Kenijā līdzīgas bažas rada likumi pret viltus informāciju. Mozambikā MISA vicepriekšsēdētāja Olīvija Massango brīdina, ka cīņa pret dezinformāciju nedrīkst nozīmēt viedokļu kriminalizēšanu.
