Dienvidkoreja atsauc vēstnieku no Ukrainas strīda dēļ par ziemeļkorejiešu gūstekņiem
Seula paziņojusi, ka atsauks savu vēstnieku no Ukrainas pēc diplomātiskā strīda par diviem ziemeļkorejiešu karagūstekņiem, kas nogādāti Dienvidkorejā. Valstis atšķirīgi vērtē, vai Kijiva atvainojusies un vai pastāvēja vienošanās par informācijas neizpaušanu.
Dienvidkoreja nolēmusi atsaukt savu vēstnieku no Ukrainas, jo turpinās diplomātiskās nesaskaņas saistībā ar ziemeļkorejiešu karagūstekņu nogādāšanu Dienvidkorejā un šīs informācijas publiskošanu. Par to ziņo britu raidorganizācija BBC.
Kā sākās strīds
Nesaskaņas izcēlās septembrī. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā pavēstīja, ka viņa valdība divus gūstā sagūstītos ziemeļkorejiešus nosūtījusi uz Dienvidkoreju. Seula apgalvo, ka Zelenskis pārkāpis vienošanos šo pārvietošanu turēt noslēpumā. Ukrainas prezidenta birojs turpina apgalvot, ka šādas vienošanās nav bijis. Paši gūstekņi iepriekš vietējiem medijiem teikuši, ka vēlējušies nokļūt Dienvidkorejā.
Dienvidkorejas prezidents Zelenska paziņojumu nosodīja, nodēvējot to par ļoti sarūgtinošu, un norādīja, ka karagūstekņu nodošana ir ļoti jutīgs jautājums, kas ietekmē valsts drošību. Septembrī Dienvidkorejas ārlietu ministra vietnieks Ukrainas kolēģim iesniedza oficiālu sūdzību. Seula arī pieprasīja atvainošanos, uzsverot, ka Ukrainas rīcība nopietni iedragājusi valstu savstarpējo uzticību.
Pretrunīgi vērtējumi par atvainošanos
Šonedēļ Dienvidkorejas ārlietu ministrs pavēstīja, ka saņēmis atvainošanos no Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas, taču tā neesot attaisnojusi Seulas cerības. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tikhijs 7. oktobrī medijiem teica, ka Sibiha neesot atvainojies. Dienvidkorejas Ārlietu ministrija 8. oktobrī publicētajā paziņojumā norādīja, ka konsultācijas ar Ukrainas pusi turpināsies, un pauda cerību uz problēmjautājumu gludu atrisināšanu.
Seulas nostāja karā
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Seula atbalstījusi Kijivu, taču saglabājusi nostāju nepiegādāt letālus ieročus valstīm, kas iesaistītas karadarbībā. Šī gada jūlijā Dienvidkoreja paziņoja par 100 miljonu dolāru lielu atbalsta paketi Ukrainai.
Krievijas Ārlietu ministrija savukārt brīdinājusi, ka tai neatliks nekas cits kā reaģēt, ja Dienvidkoreja tomēr nolems piegādāt ieročus Ukrainai.
