Dienvidkoreja pieprasa Ukrainai atvainoties par konfidencialitātes līguma pārkāpumu ziemeļkorejiešu gūstekņu lietā
Seula pieprasa Kijivai oficiālu paskaidrojumu un atvainošanos pēc tam, kad Ukraina publiskoja divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu Dienvidkorejai, lauzot vienošanos par konfidencialitāti. Strīds var sarežģīt Ukrainas centienus saņemt Seulas atbalstu ieroču jomā.
Dienvidkorejas prezidenta Lī Dže Mjunga administrācija pieprasījusi Ukrainai oficiālu paskaidrojumu un atvainošanos, apgalvojot, ka Kijiva pārkāpusi konfidencialitātes vienošanos par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu Seulai.
Strīds izcēlās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā atklāja, ka valsts nodevusi Dienvidkorejai divus sagūstītos Ziemeļkorejas karavīrus, piebilstot, ka viņus bijis grūti gūstīt dzīvus. Dažas stundas pēc šī paziņojuma Lī Dže Mjungs sociālajā tīklā X kritizēja Ukrainas rīcību, sakot, ka nesaprot, kāpēc ukraiņu puse lauzusi vienošanos un publiskojusi lietu, un ka tas ir ļoti vilšanos raisoši.
Zelenska padomnieks Dmitro Litvins mēģināja mazināt situācijas nozīmi, norādot, ka prezidents vien atklājis faktu, ka karavīri nodoti Dienvidkorejai, un ka Ukraina ir atvērta valsts, kurai būtu neparasti nodošanu veikt slepeni.
Tomēr Seula šo rīcību nosodīja kā uzticības pārkāpumu. Prezidenta administrācijas pārstāvis sabiedrisko attiecību jautājumos Sons Gihons paziņojumā norādīja, ka Dienvidkoreja apsver papildu pasākumus. Viņš uzsvēra, ka pati konfidencialitātes vienošanās pārkāpšana ir nopietna lieta, taču Ukrainas prezidenta preses dienesta apgalvojums, ka šādas vienošanās vispār nav bijis, nopietni grauj abu valdību savstarpējo uzticību un draudzīgās attiecības.
Ukraina abus Ziemeļkorejas karavīrus sagūstīja pagājušā gada sākumā Pjongjangas karaspēka rindās, kas cīnījās Krievijas pusē. Viens no viņiem stāstījis, ka dienējis izlūkošanas vienībā un netika apmācīts strādāt ar Krievijas militāro tehniku, kaut gan daļa citu Ziemeļkorejas karavīru šādu apmācību saņēmuši. Viņš armijā iesaukts 17 gadu vecumā. Dienvidkorejas likumdevējs iepriekš minējis, ka abi vīrieši vēlējušies dzīvot normālu dzīvi Korejas pussalas dienvidos.
Analītiķi brīdina, ka Lī Dže Mjunga asā reakcija var saasināt spriedzi ar kodolieroci glabājošo Ziemeļkoreju, kas varētu palielināt naidīgumu pret Seulu. Eksperts norāda, ka Ziemeļkoreja izmanto izvietotos karavīrus propagandas nolūkos, veidojot varonības naratīvu, tāpēc Dienvidkorejas valdība raizējas, ka gūstekņu atgriešanās publiskošana var vēl vairāk pastiprināt naidīgumu.
Strīds var arī sarežģīt Kijivas mēģinājumus panākt ieroču piegādes no Dienvidkorejas, kas līdz šim, atsaucoties uz iekšēju aizliegumu militāri atbalstīt karojošas valstis, nav piegādājusi Ukrainai letālus ieročus, taču apsvērusi aizsardzības ieroču pieprasījumus.
