Digitālais mantojums: kā plānot, kas notiek ar tiešsaistes kontiem pēc nāves
Aizvien vairāk cilvēku dzīves laikā uzkrāj plašu digitālo mantību — no mākoņkrātuvēm līdz kriptovalūtai —, taču maz kurš plāno, kas ar to notiks pēc nāves. ASV tiesību eksperti skaidro, kā likums regulē piekļuvi mirušo digitālajiem kontiem.
Kad cilvēks mirst, radiniekiem bieži nākas risināt jautājumu, kurš pārņems atbildību par viņa e-pastu, mākoņkrātuvē glabātajiem failiem vai sociālo tīklu kontiem. Ja mirušais nav savlaicīgi sakārtojis šos jautājumus, tuviniekiem var būt praktiski neiespējami noskaidrot, kādi digitālie aktīvi viņam vispār pieder.
Problēma nav tikai emocionāla vai praktiska — digitāliem aktīviem var būt arī reāla naudas vērtība. Piemēram, ja sociālo mediju konts nes ienākumus, mantiniekiem jāzina, kā pārņemt šos maksājumus un vai kontu vispār vērts saglabāt aktīvu. Vēl sarežģītāka situācija ir ar kriptovalūtu: ja tā glabāta privātā makā un neviens nezina piekļuves atslēgu, nauda paliek neatgriezeniski zaudēta. Savukārt, ja kriptovalūta glabājas pie trešās puses, piemēram, biržā vai maksājumu platformā, situācija ir citāda, jo bitkoins un citas kriptovalūtas juridiski tiek uzskatītas par digitāliem aktīviem un attiecīgi iekļaujamas mantojuma plānošanā.
Kā to regulē likums
ASV digitālā mantojuma jautājumus risina štatu likumdošana, tāpat kā parastus mantojuma jautājumus. Vienotā tiesību komisija ir izstrādājusi likumu par fiduciāro piekļuvi digitālajiem aktīviem, ko līdz šim pieņēmuši 48 štati, Kolumbijas apgabals un ASV Virdžīnu salas. Pēc komisijas galvenā juriskonsulta Bendžamina Orzeskes teiktā, likuma pamatā ir atziņa, ka digitālais īpašums pēc būtības atšķiras no tradicionālā — piemēram, papīra vēstule pēc cilvēka nāves tiek pārsūtīta uzticētai personai, kas var redzēt tikai jaunos sūtījumus, bet e-pasta gadījumā tā pati persona var piekļūt visai sarakstes vēsturei, ko mirušais varētu būt vēlējies paturēt privātu.
Galvenais konflikts rodas ar federālo likumu, kas aizliedz uzņēmumiem izpaust lietotāju datus bez atļaujas. Tāpēc jaunais štatu likums cenšas līdzsvarot mantinieku tiesības ar mirušā privātuma aizsardzību. Praksē tas nozīmē, ka uzticēta persona var slēgt kontus, taču piekļuvi to saturam — e-pastiem, ziņām, fotogrāfijām un citiem failiem — var iegūt tikai tad, ja mirušais to skaidri atļāvis jau iepriekš.
