Diskusija par piesprādzēšanos: kāpēc daudzi Latvijā joprojām riskē bez drošības jostas

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) informējusi, ka pērn 47 smagajos ceļu satiksmes negadījumos uz Latvijas ceļiem gājuši bojā 20 cilvēki un vēl vairāki guvuši smagas traumas tāpēc, ka vadītāji vai pasažieri nebija piesprādzējušies. CSDD pārstāvis Aksenoks norādījis – ja visi iesaistītie būtu lietojuši drošības jostas, pērnā gada bojāgājušo skaits nesasniegtu simtu, taču kopumā uz Latvijas ceļiem 2025. gadā gājuši bojā 118 cilvēki.

Mediķi atzīmē, ka nepiesprādzētiem cilvēkiem avārijās visbiežāk konstatē galvas smadzeņu traumas un galvaskausa lūzumus, mugurkaula bojājumus, kas var novest pie invaliditātes, kā arī krūškurvja, vēdera dobuma orgānu un ekstremitāšu traumas.

Diskusija sociālajos tīklos

Saistībā ar CSDD jauno kampaņu par drošības jostu lietošanu sociālajos tīklos atkal izvērsusies diskusija. Viena lietotāja atcerējusies, ka pirms vairākiem gadiem daži cilvēki jostu izmantojuši tikai izskata pēc, lai maldinātu policiju, taču ilgstoša skaidrošana lielākoties mainījusi paradumus viņas paziņu lokā.

Citi komentētāji gan norāda, ka problēma nekur nav pazudusi, īpaši sabiedriskajā transportā – daudzi autobusu pasažieri joprojām nepiesprādzējas, un aizrādījumi bieži tiek ignorēti. Vēl vairāk bažu izraisījuši stāsti par nepiesprādzētiem bērniem automašīnās, tostarp gadījumi, kad mazi bērni braukuši bez piemērotiem sēdeklīšiem vai jostām.

Daži komentētāji atgādina, ka drošības josta pasargā pašu cilvēku, nevis kalpo formalitātes izpildei policijai, un dalījušies pieredzē, kā josta reiz glābusi dzīvību. Tiek pieminētas arī senākas metodes, kā izvairīties no automašīnas skaņas signāla par nepiesprādzēšanos. Diskusijas dalībnieki secina, ka, līdzīgi kā ar braukšanu reibumā, cilvēki apzinās riskus, taču tas ne vienmēr maina rīcību.