Diskusija “Threads” par dzīves dārdzību: daudzi atsakās no ceļojumiem un ēšanas ārpus mājas
Sociālajā tīklā “Threads” aizsākusies plaša diskusija par pieaugošo dzīves dārdzību Latvijā, un oficiālā statistika apstiprina, ka cenas pēdējos gados tiešām strauji kāpušas.
Kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajā tīklā “Threads” uzdevusi jautājumu, vai pēdējā laikā patiešām pieaugušas cilvēku finansiālās grūtības, vai arī vienkārši palielinājušās vēlmes un prasības pret dzīvi. Ieraksts aizsācis plašu diskusiju par dzīvošanu no algas līdz algai un lietām, no kurām ģimenes spiestas atteikties.
Daudzi komentētāji atzīst, ka salīdzinājumā ar laiku pirms četriem pieciem gadiem tagad var atļauties mazāk — atsakās no ceļojumiem, ēšanas kafejnīcās un papildu izdevumiem. Citi stāsta, ka situācija vēl nav kritiska, taču brīvās naudas pēc ikdienas rēķinu segšanas kļuvis mazāk, un lielākiem pirkumiem vai ceļojumiem jāuzkrāj iepriekš. Minēts arī degvielas cenu kāpums, kas īpaši jūtams ģimenēm ar maziem bērniem, kurām automašīna nepieciešama ikdienas vajadzībām, piemēram, nokļūšanai pie ārsta.
Daļa diskusijas dalībnieku gan uzskata, ka problēma ne vienmēr saistīta tikai ar cenu kāpumu — minēti arī pirkumi kredītā, dārgi telefoni un augsts komforta līmenis kā iemesli, kāpēc pēc visu maksājumu segšanas naudas var nepietikt.
Ko rāda statistika
Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka dzīve Latvijā kļuvusi ievērojami dārgāka. 2026. gada augustā kopējais patēriņa cenu līmenis bijis par 14% augstāks nekā 2022. gada augustā. Augustā cenas bijušas par 3,2% augstākas nekā pirms gada, visvairāk sadārdzinoties transportam (8,6%), mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem (6,8%) un restorānu un izmitināšanas pakalpojumiem (7,6%). Īpaši strauji pieaugusi degvielas cena — par 22,1% gada laikā. Savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas augustā bijušas par 4% zemākas nekā pirms gada.
Mājsaimniecību budžetu dati rāda, ka 2025. gadā Latvijas iedzīvotājs vidēji mēnesī patēriņam tērējis 619 eiro — par 196 eiro jeb 46% vairāk nekā pirms sešiem gadiem. CSP norāda, ka lielāko daļu šī kāpuma veidojis tieši cenu pieaugums, jo faktiskais patēriņa apjoms pieaudzis tikai par 7%.
