Divdesmit gadus kapracis: nejauša izvēle, kas kļuva par dzīves darbu
Armands Ancāns no Jēkabpils jau 20 gadus strādā par kapraci, lai gan šī nodarbošanās nekad nav bijusi viņa sapnis. Darbs sākas ar tuvinieku zvanu un beidzas ar apbedīšanu.
/nginx/o/2024/10/29/16453106t1h5ab0.jpg)
Armands Ancāns nekad nebija plānojis kļūt par kapraci. Pirms 20 gadiem, būdams 19 gadus vecs jaunietis, viņš meklēja darbu Jēkabpilī, taču celtniecība vai darbs kokzāģētavā viņu nevilināja. Toreiz māte jokojot ieteica izmēģināt spēkus apbedīšanas birojā. Ancāns pamēģināja, un tas izrādījās veiksmīgs lēmums.
Šobrīd viņš ar šo darbu nodarbojas jau 20 gadus – teju pusi no savas dzīves. Kaprača darbs nav tikai bedres rakšana un zārka nolaišana. Viss sākas brīdī, kad cilvēks piezvana un paziņo, ka viņa tuvinieks ir miris. Tad kapracim jādodas uz notikuma vietu, jāpaņem mirušais un jānogādā uz morgu vai Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru. Tikai pēc tam seko apbedīšanas process.
Ancāns atzīst, ka darbs prasa dzelzs nervus, taču viņš to dara jau divas desmitgades un, šķiet, ir atradis savu aicinājumu.
/nginx/o/2026/07/09/17773046t1ha917.png)
/nginx/o/2026/07/09/17773002t1hb032.jpg)
