Divi attīstītāji plāno būvēt datu centrus Pērnavas apriņķī

Atjaunojamās enerģijas attīstītājs Evecon vēlas būvēt datu centru Lihulas apkaimē ar elektroenerģijas patēriņu līdz 100 megavatiem, liecina uzņēmuma iesniegums Lēnerannas pašvaldībai detalizētā telpiskā plāna izstrādei. Plānotā vieta aizņem apmēram 22,4 hektārus un atrodas uz ziemeļrietumiem no Lihulas.

Projekts paredz līdz sešām datu centra ēkām, sešām dzesēšanas iekārtām, 330 kilovoltu apakšstaciju un līdz sešām palīgēkām. Tajā pašā apgabalā Evecon jau būvē Igaunijas lielāko akumulatoru energouzkrātuvi.

Evecon izpilddirektors Karls-Jonatans Kvells skaidroja, ka pieteikumā norādītā elektriskā jauda ir līdz 100 MW, bet galīgā jauda tiks noteikta vēlāk. Viņš piebilda, ka uzņēmums kopā ar partneriem jau uzbūvējis saules parku Lēnerannas pašvaldībā – 77 MW Kirikmē saules parku – un šobrīd būvē 55 MW/250 MWh akumulatoru parku. Tāpat uzņēmums attīsta vēja parku šajā pašvaldībā.

„Evecon biznesa modelis līdz šim ir bijis vērsts uz enerģijas ražošanas un uzkrāšanas projektu attīstību. Datu centru būvniecība kopā ar partneriem būtu dabisks nākamais solis,” sacīja Kvells.

Lēnerannas vicemērs Henriks Rāve norādīja, ka vieta izvēlēta galvenokārt tuvējās atjaunojamās enerģijas ražošanas un elektropārvades jaudu dēļ. „Šeit ir saules parks, bet citur pašvaldībā – vēja turbīnas. Manuprāt, zaļās enerģijas izmantošana ir svarīgs faktors datu centriem. Otrs faktors ir lielā elektropārvades jauda, kas iet caur Lihulu – šeit iet līnija, kas apkalpo visu Sāremā,” sacīja Rāve.

Datu centru dzesēšanai var būt nepieciešams milzīgs ūdens daudzums. Vicemērs uzskata, ka apkārtnē nav ūdens trūkuma, un saskata potenciālu atkārtoti izmantot iekārtu uzsildīto ūdeni. „Tā varētu kļūt par industriālu simbiozi vai simbiozi ar pilsētu. Mums vēl nav bijusi iespēja to apspriest, jo šādas iespējas radīsies tikai tad, ja datu centrs tiks pabeigts,” viņš teica.

Rāve piebilda, ka projekts nav saskāries ar vietējo iedzīvotāju pretestību. „Datu centrs nerada būtisku troksni. Tās nav īpaši augstas celtnes. Pozitīvi ir tas, ka tas varētu radīt labi apmaksātas darba vietas. Atsauksmes pārsvarā ir pozitīvas,” viņš sacīja.

Vēl viens attīstītājs ir izrādījis interesi par datu centra būvniecību netālu no Lihulas. „Viņi ir lūguši pašvaldībai rezervēt zemes gabalu un veic analīzes un aprēķinus, tāpēc šeit ir vēl viena ieinteresētā puse. Vai no tā kaut kas sanāks, rādīs laiks,” sacīja Rāve.

Projekti vēl ir agrīnā stadijā, tāpēc nav zināms, vai un kad datu centri tiks pabeigti. Igaunija un pārējās Baltijas valstis ir atpalikušas no Ziemeļvalstīm lielo datu centru projektu piesaistīšanā. Līdz šim Igaunijā ir pabeigts tikai viens moderns datu centrs – Greenergy Data Centers objekts, kas atvērts 2022. gadā netālu no Tallinas. Tā jauda pašlaik ir 30 megavati vienā ēku kompleksā, bet projekts paredz trīs ēku būvniecību.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums Sunly plāno būvēt lielāko datu centru Baltijā Lēnes apriņķī. Šī objekta elektroenerģijas patēriņš varētu sasniegt 180 megavatus, un pilna apjoma būvniecība izmaksātu 1,7 miljardus eiro. Datu centrs veidotu 10 procentus no Igaunijas maksimālā elektroenerģijas pieprasījuma.