Djatlova pārejas lietā parādījies liecinieks ar apgalvojumu par noklausīšanās pulksteni
90 gadus vecs vīrietis, vārdā Viktors Josifovičs, apgalvo, ka Djatlova grupas dalībniekam Zolotarjovam bijis pulkstenis ar slepenu mikrofonu. Šī informācija nav apstiprināta, un ieraksti nav saglabājušies.
Krievijas mediju publicētā intervijā 90 gadus vecais Viktors Josifovičs izteicis apgalvojumus par 1959. gada Djatlova pārejas traģēdiju Urālu kalnos, kurā gāja bojā deviņi padomju slēpotāju-tūristu grupas dalībnieki. Gadu desmitiem ilgi šī lieta palikusi neatrisināta, un tā joprojām izraisa interesi. Avotā minētie apgalvojumi nav apstiprināti ar dokumentiem.
Viktors Josifovičs stāsta, ka bijis prokurora Borisa Čudnija draugs. Pēc viņa teiktā, izmeklētājs Ļevs Ivanovs, kurš vadīja grupas bojāejas lietas izmeklēšanu, esot novēlējis Čudnijam atklāt patiesību.
Apgalvojums par pulksteni
Josifovičs apgalvo, ka grupas vecākajam dalībniekam Semjonam (Aleksandram) Zolotarjovam bijis līdzi kabatas pulkstenis ar iebūvētu mikrofonu, kas ierakstījis grupas sarunas. Pēc viņa vārdiem, ierīcē bijuši kondensatori ar 4,7 mikrofaradu kapacitāti, un tā ļāvusi ar antenas palīdzību noklausīties sarunas. Viņš apgalvo, ka Zolotarjovu grupā uzņēmuši pēc VDK (Padomju Savienības drošības dienesta) lūguma un viņam uzticēta noklausīšanās, jo Urālos esot atradies daudz militāro objektu. Kādu nakti blakus guļošais biedrs pulksteni pamanījis un nojautis, ka tas nav parasts. Josifovičs norāda, ka informāciju uzzinājis no uzticamiem avotiem. Ieraksti nav saglabājušies.
Zolotarjovs bija kara veterāns, apbalvots ar ordeņiem, un pieredzējis tūrists, kurš piedalījies pārgājienos Kaukāzā un Altajā. Daļa uzskata, ka viņš bijis specdienestu slepenais darbinieks.
Meklētāja meita
Ar intervētāju sarunājusies arī Natālija Masļeņņikova, Sverdlovskas apgabala Tūrisma federācijas priekšsēdētāja un grupas meklēšanas darbu vadītāja Jevgeņija Masļeņņikova meita. Viņa stāsta, ka tēvs meklēšanas laikā nav atradis ne lavīnas, ne savvaļas dzīvnieku, ne mansu pēdas, bet minējis, ka jaunieši, iespējams, piedzīvojuši šausmas, kas saistītas ar kādu skaņu. Viņš esot bijis parakstījis saistības neizpaust informāciju.
Kas notika 1959. gadā
Igora Djatlova vadītā Urālu Politehniskā institūta grupa 1959. gada 1. vai 2. februārī ierīkoja apmetni Holatčahla kalna nogāzē. Naktī dalībnieki ar nažiem pārgrieza telts audumu no iekšpuses un pameta apmetni nepietiekami apģērbušies, kaut gaisa temperatūra varēja noslīdēt līdz mīnus 40 grādiem.
