Dokumentālā filma “The Phantom Pain of Rojava” – stāsts par kurdu veterāņiem pēc kara ar IS
Mariamas Ebrahimi filma seko līdzi ievainotu kurdu karavīru dzīvei Rojavas reģionā Sīrijā, īpaši pievēršoties sievietēm karotājām, kuras cīnījās pret Islāma valsti.
Dokumentālās filmas veidotāja Mariama Ebrahimi kadros parāda, kā sievietes nēsā zārku sievietes komandieres bērēs – tas ir pirmais šāds gadījums, ko viņa redz Tuvajos Austrumos. Filma ir smalks un maigs vēstījums par māju, kurā dzīvo ievainoti armijas veterāni Rojavā – autonomā, kurdu vadītā sociālistiskā reģionā Sīrijas ziemeļos. Lielākā daļa no viņiem ir izdzīvojuši karā pret Islāma valsti (IS). Māja ir jaukta dzimuma; viens no iemītniekiem ir Fadakhar, kuram amputētas abas kājas un kuru naktīs vajā fantoma nieze un sāpes.
Tomēr Ebrahimi uzmanību visvairāk piesaista sievietes veterānes, kuras pirms desmit gadiem izpelnījās plašu uzmanību ar savu drosmi kaujas laukā. Filma atklāj, ka sievietes sāka pamest ciemus, lai cīnītos pret IS jau 2011. gadā. Mājas komandiere ir irāņu kurde Sorkhina, kuras maigums un sirsnība ir pretrunā ar viņas reputāciju; viņa ir slavena ar to, ka izglāba jezīdu sievietes un meitenes, kuras IS turēja verdzībā. Sorkhina saka, ka viņas misija vienmēr ir bijusi tā pati: “Viss, ko esmu darījusi, ir sieviešu dēļ... Es gribu, lai sievietes dzīvo kā cilvēki.” Tāpat kā daudzas komandieres, viņa dzīvo pastāvīgā hipermodrībā, būdama mērķis Turcijas bezpilota lidaparātiem, kas cenšas nogalināt kurdu militāros līderus.
Mājā dzīvo arī Zarīna, pieredzējusi snaipere, kas dienēja Sorkhinas vadībā un tika ievainota galvā. Smadzeņu trauma lielā mērā atņēmusi viņai runas spējas, taču viņa, starodama, saka kamerai: “Es tiku ievainota demokrātijas dēļ.” Viens no spēcīgākajiem filmas mirkļiem ir Rojavas tradīcija, kurā kapsētā sievietes ar kailām rokām rok zemi – pēdējais solidaritātes žests kritušajai māsai.
