otrdiena, 2026. gada 17. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

KultūraPublicēts: 2026. gada 18. novembris 00:02

Dokumentālā īsfilma «SOS mamma» vēsta par Valmieras SOS bērnu ciemata mammām

Latvijas Sabiedriskā medija dokumentālo īsfilmu ciklā tapusi Līvas Kleperes debijas filma «SOS mamma» par Valmieras SOS ciemata darbiniecēm, kuras rūpējas par ārpusģimenes aprūpē augošiem bērniem. Režisore intervijā stāsta par filmas tapšanu un SOS mammu darbu.

Foto: LSM Kultūra

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) dokumentālo īsfilmu ciklā «Latvijas kods. Latvija šodien» tapusi dokumentālā īsfilma «SOS mamma». Tā ir režisores Līvas Kleperes debija un stāsta par Valmieras SOS bērnu ciemata darbiniecēm, kuras ciemata bērniem, nākušiem no sociāli un emocionāli sarežģītiem apstākļiem, kļūst par mammām. Filmu veidojusi studija «Pilna».

Latvijā vairāk nekā 5000 bērnu aug ārpusģimenes aprūpē – aizbildnībā, audžuģimenēs un aprūpes institūcijās. No viņiem 100 dzīvo SOS bērnu ciematos Īslīcē un Valmierā. Filma seko SOS mammu un bērnu attiecībām, sākot no stingriem rājieniem līdz siltiem apskāvieniem, un aplūko, cik emocionāli un praktiski sarežģīti ir būt mammai pēc profesijas un veidot mātišķu saikni ar bērniem, kuri cer atgriezties savās ģimenēs. Filmas tapšanā piedalījušies producente Elza Siliņa, operators Aivars Šaicāns un montāžas režisore Līna Brauna.

Kā darbojas SOS ciemats

Klepere, kas izaugusi Valmierā un bērnībā mācījusies kopā ar ciemata bērniem, skaidro: SOS mammām ir darba līgums, un katrai ir piecu līdz sešu bērnu ģimene. Viņas par bērniem rūpējas, līdz bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē vai sasniedz 18 gadu vecumu, un pēc tam pieņem nākamos. Šobrīd ciematos ir brīvas vakances. Režisore cer, ka filma mudinās kādu atklāt šādu aicinājumu.

SOS mammas strādā arī ar bērnu bioloģiskajām mammām un mēģina būt starpnieki starp bērnu un viņa vecākiem. Bijušie ciemata bērni uztur kontaktus ar mammām, palīdz ar darbiem, un daži uz ciematu atved savus bērnus.

Filmēšanas ierobežojumi

Bērnus filmēt nedrīkstēja un viņu sejas rādīt nevarēja. Klepere atzīst, ka sākumā šaubījās par šo ierobežojumu, taču vēlāk sapratusi, ka tas atbilst ciemata dabai, jo bērni tur mainās. Filma nav par konkrētu bērnu, bet par visiem ciemata bērniem.

Projekts «Latvijas kods. Latvija šodien» notiek kopš 2013. gada, un tā laikā tapusi 71 īsfilma. Šogad konkursā saņemti 25 pieteikumi, no kuriem žūrija īstenošanai izvēlējās četrus. Iepriekšējo gadu filmas pieejamas REplay.lv.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā