Dombrava lūdz pārbaudīt, vai uzturēšanās atļauju iegūšanā ārzemniekiem nav pieļauti pārkāpumi

Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzdevis valsts iestādēm pārbaudīt, vai vairākas personas, tostarp zinātņu doktore Ņina Linde, rīkojušās tiesiski, palīdzot vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pārbaudi veiks Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Finanšu izlūkošanas dienests (FID), katra atbilstoši savai kompetencei. Par ministra uzdevumu aģentūru LETA informēja viņa padomniece Marija Luīze Ratniece.

Ko vēlas noskaidrot

Pārbaudei jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai Linde, Džeralds Hopštēdters un Dorisa Hopštēdtere veicinājuši reālu uzņēmējdarbību, vai arī uzturēšanās atļauju iegūšanas iespējas izmantotas ļaunprātīgi, radot tikai formālu pamatu tiesībām uzturēties Latvijā. Dombrava norādījis, ka jāskaidro, vai aiz attiecīgajiem darījumiem ir reāli ieguldījumi, un pārkāpumu gadījumā jārīkojas, kā paredz likums.

Ministrs aicina izvērtēt arī atļauju pieprasīšanai iesniegtos dokumentus, tajos norādīto ziņu patiesumu un darījumu finanšu apstākļus. Tāpat jānoskaidro katras iesaistītās personas un uzņēmuma faktiskā loma. Secinājumus par rīcības tiesiskumu un turpmākajiem soļiem izdarīs pēc pārbaudes.

Kas zināms par iesaistītajām personām

Pēc datubāzes Firmas.lv informācijas, Linde ir SIA "Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts" līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja. Šī uzņēmuma padomē darbojas Indijas izcelsmes uzņēmējs Kanans Višvanats, kurš Latvijas pilsonību ieguva 2023. gada 14. septembrī ar Saeimas lēmumu. Saeima nesen pieņēma un pēc tam steigā atcēla likumu, kas pilsonību īpašā kārtībā piešķirtu arī viņa sievai Divjai Višvanatai.

Linde ir arī AS "Lights" valdes priekšsēdētāja. Šī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Džeralds Hopštēdters, bet viņa vietniece — Dorisa Hopštēdtere.

Sociālajos tīklos izteikti minējumi, ka vismaz 11 ārvalstu pilsoņiem pārdotas "Lights" akcijas par aptuveni 50 000 eiro katram. Ilmāra Poikāna ierakstos paustas aizdomas, ka šie ieguldījumi bijuši fiktīvi un kalpojuši tikai tam, lai ārzemnieki formāli kvalificētos termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.