Dombrava rosina atcelt obligātu eID kartes saņemšanu, atstājot izvēli starp pasi un personas apliecību
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava iesniedzis Saeimai priekšlikumu, kas ļautu iedzīvotājiem brīvi izvēlēties starp personas apliecību un pasi kā obligāto identitātes dokumentu. Izmaiņas paredzētas likumprojekta otrajam lasījumam.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) iesniedzis Saeimā priekšlikumus grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas atceltu prasību Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem no 15 gadu vecuma obligāti iegūt personas apliecību, jeb eID karti.
Ja priekšlikumi tiks pieņemti, par pilnvērtīgu obligāto personu apliecinošu dokumentu tiktu atzīta gan personas apliecība, gan Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase. Tas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs varētu pats lemt, kuru no šiem dokumentiem izmantot identitātes pierādīšanai, bet pašreizējās normas, kas uzliek par pienākumu iegūt tieši eID karti, tiktu svītrotas.
Mainījusies digitālās identifikācijas vide
Iekšlietu ministrija pamato priekšlikumu ar to, ka laikā, kopš eID karte kļuva obligāta, ir ievērojami paplašinājušās elektroniskās identifikācijas iespējas. Papildus personas apliecībai iedzīvotāji aktīvi izmanto valsts piedāvāto "eParaksts mobile" un privātā sektora risinājumu "Smart-ID". Nākotnē Eiropas Savienībā plānots ieviest arī vienotu Eiropas digitālās identitātes maku.
Ministrijas vērtējumā personas apliecība vairs nav vienīgais ceļš pie elektroniskajiem pakalpojumiem, tāpēc nav pamata to joprojām uzspiest visiem iedzīvotājiem kā obligātu. Valstij jāturpina prasīt, lai personai ir derīgs dokuments identitātes pierādīšanai, taču dokumenta tipa izvēli vajadzētu atstāt iedzīvotāja ziņā.
Sūdzības par nodevu un lietošanas statistika
Priekšlikuma pamatojumā minēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņem iedzīvotāju sūdzības par pienākumu maksāt valsts nodevu par eID karti arī tad, ja ceļošanai tiek izmantota pase, bet elektroniskajā vidē – "eParaksts mobile".
Ministrija norāda uz statistiku, kas rāda, ka "eParaksts mobile" pēdējos gados pieaugusi daudz straujāk nekā eID kartes elektronisko funkciju lietojums – 2025. gadā ar "eParaksts mobile" veiktas 30 miljoni elektroniskās identifikācijas reizes, bet ar eID kartēm – 4,3 miljoni.
Ministrija uzskata, ka obligātuma atcelšana samazinātu administratīvo slogu un riskus gadījumos, kad tehnoloģiju izmaiņu dēļ būtu nepieciešama masveida dokumentu nomaiņa. Priekšlikumi iesniegti izskatīšanai Saeimas otrajā lasījumā.


