Domnīca: Healey aizsardzības izdevumus varēs finansēt tikai ar nodokļu kāpumu vidusslānim

Domnīca Resolution Foundation jaunā ziņojumā brīdina kancleru Džonu Hīliju, ka viņš nevarēs atrast līdzekļus būtiskam aizsardzības izdevumu pieaugumam, nepieprasot vidēji pelnošiem darba ņēmējiem maksāt vairāk nodokļu.

Hīlijs no valdības izstājās jūnijā, protestējot pret toreizējā premjera Kīra Stārmera, viņaprāt, nepietiekamo aizsardzības finansējumu. Tagad, ieņemot amatu Ministru kabinetā, viņš paziņojis, ka plānu par Leiboristu partijas solījumu līdz 2035. gadam aizsardzībai novirzīt 3,5% no IKP prezentēs tikai pēc nākamā gada izdevumu pārskata.

Trūkstošā summa

Ziņojumā "Thin End of the Wedge" domnīcas ekonomisti norāda, ka solījuma izpildei nepieciešami aptuveni 28 miljardi mārciņu gadā, un šo summu bez papildu nodokļiem nevarēs iegūt. Lai gan kopš 2024. gada, kad pie varas nāca leiboristi, nodokļi jau paaugstināti par vēsturiski lielu apmēru — 70 miljardiem mārciņu gadā —, tā sauktais "nodokļu ķīlis" (nodokļi no ienākumiem, atskaitot pabalstus) starptautiskā mērogā joprojām ir salīdzinoši zems.

Domnīcas galvenais ekonomists Džeimss Smits norāda, ka Lielbritānija vidēji pelnošajiem joprojām piemēro zemākus nodokļus nekā lielākā daļa citu valstu. Iepriekšējās finanšu ministres Reičelas Rīvsas laikā nodokļu ķīlis pērn pieauga par 2,4 procentpunktiem — visvairāk starp visām OECD valstīm, taču tas joprojām atrodas zem OECD un G7 valstu vidējā rādītāja.

Analīze rāda, ka valstis ar lielākiem publiskajiem izdevumiem parasti prasa lielāku ieguldījumu tieši no vidēji pelnošajiem, nevis paļaujas galvenokārt uz uzņēmumu vai bagātības nodokļiem. Smits uzsver, ka neviena cita bagāta OECD valsts nespēj apvienot lielu valsts sektoru ar zemu slogu vidēji pelnošajiem, tāpēc politiķu solījumi par abu apvienošanu nav reālistiski.

Turpmākie soļi

Rīvsas divos nodokļu paaugstināšanas budžetos lielākie ieņēmumu avoti bija darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas un nemainīti ienākuma nodokļa sliekšņi. Viņu ierobežoja pirmsvēlēšanu solījums nepaaugstināt ienākuma nodokļa, PVN vai darbinieku sociālās apdrošināšanas likmes — šim solījumam apņēmies sekot arī pašreizējais premjers Endijs Bērnhems.

Papildus ilgtermiņa aizsardzības solījumam valdībai jārisina arī jautājums par mājsaimniecību atbalstu pieaugošo energoresursu cenu dēļ un jaunatnes bezdarba mazināšanu. Hīlijs pirmo budžetu prezentēs 28. oktobrī, un tuvāko trīs gadu laikā gadā papildus jāatrod aptuveni 1,4 miljardi mārciņu.