"Domuzīme" atgādina dzejnieka Egila Plauža kaislīgo mīlas liriku

Žurnāla "Domuzīme" 2026. gada 4. numurā publicēts materiāls, kas veltīts dzejnieka Egila Plauža (1931—1987) mīlas lirikai. Rakstam pievienota fotogrāfa Gunāra Janaiša aptuveni 1966. gadā uzņemta Plauža fotogrāfija, kas glabājas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Plaudis dzīves laikā izdevis astoņus dzejoļu krājumus, un apskata autori uzsver, cik pretrunīga un daudzveidīga ir viņa mīlas dzeja. Tajā mijas nevaldāmi kaislīgs, ugunīgs, gandrīz spāniskam mačo tēlam līdzīgs tēls ar klasiski romantisku, klusinātu izjūtu pasauli, kāda raksturīga intīmiem brīžiem.

Pretrunīga daiļrade

Recenzenti norāda, ka Plauža dzejā vienlaikus jaušama sentimentāla naivitāte, sirsnīga un patiesa cieņa pret mīļoto cilvēku, kā arī mīlestības kā pašvērtības apliecinājums. Tomēr blakus jūsmīgajām noskaņām nereti negaidīti parādās arī elēģiski toņi — pašironija, zobgalība un pat traģiskas intonācijas.

Kā ilustrāciju rakstam pievienots viens no dzejnieka sonetiem, kurā tēlaini attēlota rudens tuvošanās un ar to saistītās sajūtas, savijot dabas pārmaiņu ainas ar mīļotā klātbūtnes radīto siltumu un rimtu, nedaudz melanholisku noskaņu.

Egils Plaudis pieder pie latviešu 20. gadsimta dzejas pārstāvjiem, kura daiļrade turpina saņemt uzmanību arī vairākus gadu desmitus pēc autora nāves, tostarp izdevumos, kas pievēršas literārā mantojuma popularizēšanai.