Dr. Zekerijs Rubins: Cīņa pret dezinformāciju medicīnā prasa gan zināšanas, gan komunikācijas prasmes
Pediatrs alergologs un imunologs Dr. Zekerijs Rubins intervijā dalās pieredzē par medicīniskās dezinformācijas apkarošanu sociālajos medijos, uzsverot zinātniskās pratības nozīmi un atklātību par nenoteiktību.
Ievads
Dr. Zekerijs Rubins, pediatrs alergologs un imunologs, ir grāmatas "All About Allergies" autors un aktīvs zinātnes komunikators sociālajos tīklos. Viņš regulāri publicē saturu TikTok, Instagram un YouTube, bieži ar nelielu mikrofonu un savu atpazīstamo tauriņu. Viņa mērķis ir cīnīties pret medicīnisko dezinformāciju, kas, pēc viņa vārdiem, no interneta nonāk tieši ārsta kabinetā.
Kāpēc viņš kļuva par ārstu
Rubins stāsta, ka viņu vienmēr interesējusi cilvēka ķermeņa darbība. Medicīna apvieno zinātni, problēmu risināšanu un iespēju palīdzēt cilvēkiem grūtos brīžos. Alerģija un imunoloģija viņu piesaistīja, jo imūnsistēma ietekmē gandrīz visus veselības aspektus, un daudzi pacienti var būtiski uzlabot savu stāvokli, saņemot pareizu diagnozi.
Kāpēc iesaistīties tiešsaistē
Rubins uzsver, ka dezinformācija nepaliek tikai internetā – tā ikdienā ienāk viņa kabinetā. Pacientiem ir tiesības saņemt saprotamu, uz pierādījumiem balstītu informāciju jau pirms došanās pie ārsta. Sociālie mediji viņam ļauj sasniegt miljoniem cilvēku ar tām pašām sarunām, ko viņš vada klīnikā. Viņa mērķis nav teikt, ko domāt, bet gan palīdzēt cilvēkiem kritiski izvērtēt veselības apgalvojumus.
Galvenā lieta, ko vēlētos, lai sabiedrība saprot
Rubins uzsver, ka nenoteiktība nav vājība – tā ir viena no zinātnes lielākajām stiprajām pusēm. Zinātne nav nemainīgu faktu kopums, bet gan process, lai tuvotos patiesībai. Labi zinātnieki ir gatavi mainīt viedokli, kad parādās labāki pierādījumi. Diemžēl sabiedrība to bieži uztver kā nekonsekvenci, lai gan tas ir progresa pamatā.
Patīkamākais un grūtākais dezinformācijas apkarošanā
Vislielākais gandarījums ir dzirdēt no kāda: "Es mainīju savas domas." Tas notiek reti, bet atgādina, ka cieņpilnas sarunas joprojām var kaut ko mainīt. Grūtākais ir tas, ka dezinformācija izplatās ātrāk nekā niansēta informācija. Pārliecināts, bet nepatiess apgalvojums var kļūt vīrusveidīgs minūtēs, kamēr pierādījumu skaidrošana prasa daudz ilgāku laiku. Algoritmi, kas veicina sašutumu, padara cīņu vēl grūtāku, un tāpēc ir nepieciešams, lai vairāk ārstu un zinātnieku iesaistītos sarunā.
Ko ASV var darīt labāk
Rubins norāda, ka ASV ir ievērojama zinātnes vēsture, pateicoties investīcijām pētniecībā un inovācijām. Tomēr uzlabojama ir zinātniskā pratība – cilvēkiem vairāk jāmāca novērtēt pierādījumus, nevis tikai iegaumēt faktus. Vienlaikus zinātniekiem un ārstiem jākļūst labākiem komunikatoriem. Ja viņi nespēs skaidri izskaidrot savu darbu, citi aizpildīs šo tukšumu. Uzticība tiek veidota, godīgi atzīstot, ko mēs zinām, ko nezinām un kā mēs strādājam, lai to noskaidrotu.
