Drobovičs: ukraiņu kultūra iegūst nozīmi, un tas biedē 'krievu pasaules' piekritējus
Ukrainas sabiedriskais darbinieks Antons Drobovičs analizē, kāpēc atsevišķi cilvēki pretojas ukraiņu kultūras atdzimšanai – viņi baidās zaudēt savu statusu un nevēlas pārvērtēt ierastās vērtības.
Antons Drobovičs, Ukrainas sabiedriskais darbinieks, komentārā aplūko nesenās diskusijas par pieminekļiem un ielu nosaukumiem, paužot viedokli, ka prokrieviski noskaņoti cilvēki jūtas apdraudēti, jo ukraiņu kultūra iegūst arvien lielāku nozīmi, bet viņiem ierastā krievu kultūra to zaudē.
Pēc Droboviča teiktā, šie cilvēki bieži sevi dēvē par kultūras aizstāvjiem, taču patiesībā viņi nepārzina un nevēlas iepazīt ukraiņu kultūru, piemēram, “Nošautās atdzimšanas” mantojumu vai disidentu literatūru. Viņi atsakās lasīt citus klasiķus, uzskatot tos par mazāk svarīgiem, kamēr krievu literatūra esot “pavisam cita lieta”.
Drobovičs norāda, ka šī pretestība izriet no nevēlēšanās zaudēt savu autoritāti, kas balstīta uz ierasto zināšanu kopumu. Imperiālā matrica viņiem liek justies svarīgiem, bet tagad nākas pārvērtēt simboliskās kārtības un tekstu kanonu. Viņš uzsver, ka šo procesu pastiprina Krievijas agresija – raķetes un genocīds liek apzināties, ka krievu kultūra tiek izmantota kā ierocis.
Autors norāda, ka ukraiņu sabiedrība beidzot pārņem kontroli pār savu simbolisko telpu, patstāvīgi pieņemot lēmumus. Tas izraisa diskomfortu, jo daudziem cilvēkiem, kas veidojušies 1970.–1990. gados, viņu elki zaudē nozīmi. Drobovičs secina, ka krievu kultūra pasaules mērogā reti ir pirmajā vietā – tā ir tikai viena no daudzajām, un Ukrainas atteikšanās no šiem elkiem samazina to ietekmi.
Komentāra noslēgumā Drobovičs atzīmē, ka šī ceļa mērķis ir pilnīga atbildība par savu telpu un grūto lēmumu pieņemšana. Raksts ir autora personīgais viedoklis, un redakcija par to neatbild.
