Dronu incidenti atklāj Latvijas civilās aizsardzības vājās vietas
Pēdējo mēnešu dronu incidenti Latvijā no jauna izgaismojuši nepilnības valsts krīzes gatavībā – it īpaši iedzīvotāju evakuācijas jomā. Lai gan pēdējos gados izveidoti vairāki jauni civilās aizsardzības mehānismi, eksperti brīdina, ka tie nav pietiekami pārbaudīti praksē.
Nesenie dronu incidenti Latvijā no jauna aktualizējuši jautājumu par valsts spēju rīkoties plašākas krīzes gadījumā. Kopš Valsts kontroles pirms četriem gadiem konstatētajām nepilnībām civilās aizsardzības jomā izveidots Krīzes vadības centrs, ieviesta šūnu apraide, apzinātas patvertnes un sagatavoti civilās aizsardzības plāni. Tomēr eksperts Vitālijs Rakstiņš norāda, ka svarīgākais joprojām ir noskaidrot, vai šie plāni būtu izturīgi reālā stresa testā.
Evakuācijas jautājums paliek atklāts
Viena no galvenajām bažām ir saistīta ar spēju evakuēt iedzīvotājus plašas krīzes gadījumā. Pašvaldībām trūkst praktiski pārbaudītu rīcības shēmu, un nav vienotas datubāzes par cilvēkiem, kam pašiem grūti evakuēties kustību traucējumu dēļ. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzīst, ka masveida evakuācijai varētu nepietikt transporta, šoferu un apmācītu darbinieku evakuācijas punktos. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš piebilst, ka nav skaidrs, kā sistēma darbotos pēc pirmajām 72 stundām, jo tā paļaujas uz valsts rezervju pietiekamību un institūciju koordināciju.
Sabiedrības zināšanas nepietiekamas
Arī iedzīvotāju izpratne par rīcību krīzē ir vāja. Lietotnē „112 Latvija” jau vairāk nekā gadu iespējams atrast tuvāko patvertni, taču Latvijas Universitātes pētījums parādīja, ka to zina tikai 14% rīdzinieku, bet mazāk nekā puse zina, kā rīkoties trauksmes sirēnas gadījumā. Pētniece Ieva Birka secina, ka cilvēki vēl neapzinās savu lomu krīzes pārvarēšanā.
Trūkst apmācītu palīgu un patvertņu
Eksperti iesaka veidot apmācītu civilās aizsardzības rezervi, taču šāds formējums, kaut arī paredzēts likumos jau ap 20 gadus, joprojām nav izveidots finansējuma trūkuma dēļ. Publiski marķētajās patvertnēs vietas ir nepilniem 200 000 cilvēku, un no 64 pielāgošanas projektiem līdz jūlijam pabeigts tikai viens. Salīdzinājumam – Tallinā jau uzstādīta pirmā modulārā patvertne un veidota brīvprātīgo rezerve ar plāniem to paplašināt līdz 500 cilvēkiem.
