Dronu masveida uzbrukums Maskavai vēlēšanu pēdējā dienā, vismaz divi bojāgājušie
Trīs dienas ilgo Krievijas parlamenta vēlēšanu pēdējā dienā simtiem dronu uzbruka Maskavai un tās apkārtnei, nogalinot vismaz divus cilvēkus un bojājot lielu naftas pārstrādes rūpnīcu. Maskavas mērs apsūdzēja Ukrainu mēģinājumā traucēt balsošanu.
Svētdien, Krievijas trīs dienu parlamenta vēlēšanu noslēguma dienā, simtiem bezpilota lidaparātu uzbruka Maskavai un tai piegulošajam reģionam, ziņoja Krievijas varasiestādes. Uzbrukumā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, un bojāta liela naftas pārstrādes rūpnīca.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka pārtverti un notriekti vairāk nekā 1600 droni, no kuriem 450 bija vērsti pret Maskavu. Viņš apsūdzēja Ukrainu mēģinājumā traucēt stingri kontrolētās vēlēšanas, kurām jānostiprina prezidenta Vladimira Putina 26 gadus ilgstošā vara. Sobjaņins pauda, ka uzbrukums bijis rūpīgi plānots, lai izjauktu vēlēšanas, taču tas neesot izdevies.
Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs ziņoja, ka divās atsevišķās vietās gājuši bojā 44 gadus veca sieviete un vecāka gadagājuma vīrietis. Kāda drona ietriekšanās 21 stāvu ēkā izraisīja ugunsgrēku, kā rezultātā evakuēti 400 cilvēku; drona izcelsme nav precizēta.
Uzbrukumi notiek laikā, kad Kijeva pēdējos mēnešos pastiprinājusi tālā darbības rādiusa dronu triecienu kampaņu pret Krieviju, jo īpaši pret enerģētikas infrastruktūru, cenšoties ierobežot Kremlim svarīgu ienākumu avotu kara finansēšanai, kas jau turpinās piekto gadu. Ukrainas triecieni jau iznīcinājuši ievērojamu daļu Krievijas naftas pārstrādes jaudas, izraisot degvielas deficītu, cenu kāpumu un rindas pie degvielas uzpildes stacijām visā valstī. Sobjaņins apstiprināja, ka bojāta arī Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca, kuru Ukrainas triecieni skāruši jau iepriekš. Upuru šajā objektā nav ziņots.
Ukraina uzbrukumus līdz šim nav komentējusi. Abas puses apgalvo, ka nemērķē uz civiliedzīvotājiem. Trieciens seko pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās neuzbrukt viena otras enerģētikas objektiem.
Vēlēšanas, kurās piedalās vienīgi Putinu un Kremļa militāro kampaņu atbalstošas partijas, sākās piektdien — tās ir pirmās Krievijas parlamenta vēlēšanas kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Balsošana organizēta arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan maz kurš šaubās, ka Putina partija „Vienotā Krievija” atkal gūs pārliecinošu uzvaru, vēlēšanas tiek uzskatītas par sabiedrības atbalsta kara turpināšanai rādītāju.
