Dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā nonākuši līdz pat NATO valstu krastiem
Oktobra pirmajās desmit dienās Melnajā jūrā uzbrukumos sešiem kuģiem, kas notikuši pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem, gājuši bojā jūrnieki. Eksperti uzbrukumus saista ar Krievijas centieniem kavēt Ukrainas graudu eksportu.
Melnajā jūrā, tuvu NATO dalībvalstu Bulgārijas un Rumānijas krastiem, oktobrī dronu uzbrukumos cietuši seši kuģi. Tas ir būtisks kara Ukrainā kuģniecības dimensijas saasinājums, jo uzbrukumi pārcēlušies uz Eiropas Savienības ekskluzīvo ekonomisko zonu un Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Uzbrukumu gaita
Visu sāka 6. oktobra agrā rītā: aptuveni 70 jūdzes no Bulgārijas piekrastes pilsētas Bjalas ar aizdomās turētiem Krievijas gaisa un jūras droniem tika trāpīts Turcijai piederošais kravas kuģis Alfa Watan, kas devās uz Rumānijas ostu Sulinu. Kuģis nogrima, un tā desmit locekļu apkalpe netika atrasta. Sešas dienas vēlāk pie Bulgārijas krastiem dronu trieciens skāra kuģi HS Dignity; gāja bojā vienpadsmit apkalpes locekļi. Ceturtdien uzbrukumi sasniedza arī Rumānijas gaisa telpu un teritoriālos ūdeņus: tika aizdedzināti ķīmijas tankkuģi Wine Trader un Yara J, un septiņi jūrnieki tika uzskatīti par pazudušiem. Cietuši arī kuģi Able un Chelsea-3.
Kāpēc tas notiek
Londonas jūras apdrošināšanas un riska analītiķu uzņēmuma Ambrey vecākais analītiķis Tomass Aleksa norāda, ka uzbrukumu temps strauji pieaudzis kopš jūlija, un aptuveni 80 % no tiem tiek piedēvēti Krievijas spēkiem. Viņaprāt, mērķis ir mazināt Ukrainas graudu un lauksaimniecības produktu eksportu. Ekspertu vērtējumā Krievija atbild uz Ukrainas triecienu paplašināšanos pret tās naftas tankkuģu „ēnu floti”.
Apdrošināšanas cenas strauji kāpušas, bet Ukrainā ienākošo kuģu skaits krasi sarucis. Kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Melnajā jūrā gājuši bojā vairāk nekā 60 jūrnieku, un lielākā daļa – pēdējā gada laikā.
Reakcija
Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs uzbrukumus nodēvēja par „absolūti nepieņemamiem”. Viņš atzina, ka skaidru pierādījumu par vainīgo nav, taču loģika liecina, ka iznākums izdevīgs Krievijai. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ceturtdien tikās ar Radevu un Rumānijas prezidentu Nikušoru Danu. Tiek spekulēts, ka skartās valstis varētu aktivizēt NATO līguma 4. pantu, kas paredz formālas krīzes konsultācijas.
