Drošības pētnieks: uzbrukums kultūras mantojumam ir uzbrukums valsts identitātei
Britu drošības pētnieks Kreigs Ross intervijā skaidro, kāpēc kultūras mantojuma iznīcināšana kļuvusi par nacionālās drošības jautājumu. Viņš norāda, ka pretinieka mantojuma apzināta iznīcināšana ir sena kara stratēģija, kas turpinās arī mūsdienās.
Britu drošības eksperts Kreigs Ross intervijā uzsver, ka kultūras mantojuma apdraudējums kara apstākļos nav jauna parādība. Viņaprāt, pretinieka kultūras vērtību iznīcināšana, trofeju laupīšana un apzināta tautas identitātes dzēšana ir viena no senākajām kara stratēģijām, kas pazīstama kopš senatnes un tiek izmantota vēl šodien.
No vēsturnieku rūpes līdz drošības jautājumam
Pēc Rosa domām, valstis pasaulē arvien skaidrāk apzinās, ka kultūras mantojums vairs nav vienīgi vēsturnieku, arheologu vai muzeju darbinieku atbildība. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par nacionālās drošības sastāvdaļu, jo uzbrukums pieminekļiem, arhīviem vai citām kultūras vērtībām faktiski ir vērsts pret valsts un tautas identitāti kopumā.
Eksperts norāda, ka šāda izpratne maina arī pieeju kultūras mantojuma aizsardzībai — tā vairs netiek plānota tikai kā glābšanas vai restaurācijas darbs pēckara periodā, bet kā jautājums, kas jārisina jau ietverot to plašākā drošības un aizsardzības stratēģijā.
Intervija tapusi laikā, kad jautājums par kultūras mantojuma neaizsargātību konfliktu apstākļos joprojām saglabā aktualitāti starptautiskā mērogā.
