Drumcree gājiena strīds atkal saasina spriedzi Ziemeļīrijā
Augstākā tiesa nolēmusi, ka Orandžistu ordeņa gājiens pa strīdīgo Garvaghy Road maršrutu drīkst notikt, izraisot vietējo iedzīvotāju un politiķu sašutumu. Lieta vairākkārt nonākusi tiesā nedēļas nogalē, atklājot, cik trausla joprojām ir Ziemeļīrijas miera vienošanās.
Ziemeļīrijā atkal uzliesmojis vairāk nekā trīs desmitgadus vecs strīds par Orandžistu ordeņa gājienu Portadaunas pilsētā. Pretēji lēmumiem, kas šo gājienu bloķējuši kopš 1998. gada, kad tika izveidota Gājienu komisija, augusta beigās augstākā tiesa atcēla komisijas aizliegumu, atzīstot, ka tā nav ievērojusi savu pašas kārtību. Tas ļāva ordenim no jauna pieteikt gājienu, taču vietējie iedzīvotāji, kuru vairākums pieder nacionālistu kopienai, atkal iebilda.
Pēdējo dienu laikā lieta vairākkārt nonākusi tiesā. Sestdien tiesnese Patricia Smyth ar pagaidu aizliegumu apturēja gājiena atļauju, brīdinot, ka strīds var izraisīt eskalāciju visā Ziemeļīrijā, un aicinot puses atkāpties no bezdibeņa malas. Šis lēmums tomēr tika pārsūdzēts, un svētdienas agrās stundās augstākā tiesa noteica, ka jāievēro sākotnējais lēmums ļaut 35 orandžistiem doties gājienā.
Vēsturiskā nozīme
Deviņdesmito gadu vidū strīds par gājienu pa Garvaghy Road katru gadu izraisīja nemierus un pat slepkavības, kad Ziemeļīrijas miera process vēl bija ļoti trausls. Toreiz protestantu Orandžistu ordenis pieprasīja tiesības doties gājienā pa to, ko sauca par tradicionālo maršrutu, savukārt lielākoties nacionālistiskās apkaimes iedzīvotāji tam iebilda.
Šodienas Ziemeļīrija atšķiras no toreizējās — unionistu vairākuma vairs nav, un pirmā ministre Mišela O'Nīla pārstāv Sinn Féin partiju. Pēc Brexit nacionālistu nostāja kļuvusi pārliecinātāka, savukārt daudzus unionistus satrauc demogrāfiskās pārmaiņas un tirdzniecības robeža Īrijas jūrā. Šis strīds risinās uz vāji funkcionējošas Stormonta izpildvaras fona pirms nākamā gada vēlēšanām. Īrijas premjerministrs Mišels Martins lēmumu par gājiena atļaušanu nosaucis par nesaprotamu un nepareizu.
