Dublinas samitā ES līderi spriedīs par mākslīgo intelektu, Ukrainu un ECB vadītāja izvēli
Eiropadomes samitā Dublinā ES līderi piektdien pirmo reizi īpaši apspriedīs mākslīgo intelektu, taču darba kārtībā dominē arī Ukrainas sarunu pārstāvība, Kijivas finansēšana, ES budžets un Christine Lagarde pēcteča jautājums.
Dublinā 13. novembrī sanāk Eiropadomes samits, kurā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderi pirmo reizi veltī atsevišķu diskusiju mākslīgajam intelektam. Tomēr, kā raksta Politico, darba kārtībā ir arī steidzamāki strīdi: kas pārstāvēs Eiropu miera sarunās par Ukrainu, kā finansēt Kijivu, kāds būs ES nākamais budžets un kas pārņems Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Christine Lagarde amatu. Oficiālās sarunas sākas plkst. 9.45, preses konference provizoriski plānota 16.15.
Mākslīgais intelekts
Līderi apspriedīs, kā Eiropa var attīstīt savas MI spējas — no skaitļošanas jaudas un mākslīgā mākoņa infrastruktūras līdz mikroshēmām un modeļiem. Eiropadomes priekšsēdētājs António Costa aicinājis padomāt, kā Eiropa var kļūt par vadošu un suverēnu spēlētāju visā MI vērtību ķēdē. Somijas premjerministrs Petteri Orpo un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Eiropai jāspēj konkurēt MI attīstības priekšgalā. Galvenais šķērslis ir nauda. Samitā uzstāsies arī Francijas uzņēmuma Mistral vadītājs Arturs Mensh un MI pētnieks Džofrijs Hintons.
Kas pārstāvēs Eiropu Ukrainas sarunās
ASV sūtnis Stīvs Vitkofs ceturtdien pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā paziņoja, ka eiropieši tiks aicināti uz nākamo sarunu kārtu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka Eiropai jāizvēlas viens pārstāvis, ideālā gadījumā līdz mēneša beigām. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa uzskata, ka šo lomu jāpilda viņai un Costa, un viņu atbalsta Igaunijas premjers. Francijas prezidents Emanuels Makrons pieprasa vispirms vienoties par priekšlikumiem un drošības redzējumu, bet Vācijas kanclers Fridrihs Mercs atbalsta E3 formātu — Vāciju, Franciju un Lielbritāniju.
Ukrainas finansējums un budžets
Ukrainai nākamgad trūkst 70 miljardu eiro. Mercs vēstulē Costa saistījis Ukrainas atbalstu ar sarunām par ES ilgtermiņa budžetu, kas izpelnījies kritiku no valdībām. Daži deputāti vēlas iesaldētos Krievijas aktīvus ievietot ES kontrolētā struktūrā. Jautājums atgriezīsies 26.–27. novembra samitā. 2028.–2034. gada budžets Dublinā formāli nav darba kārtībā, un izrāviens nav gaidāms.
ECB vadība
Makrons un Mercs apspriedīs Lagarde pēcteci. Spēcīgākie kandidāti ir Spānijas Pablo Ernandess de Kos un bijušais Nīderlandes centrālbankas vadītājs Klāss Knots. Vienošanās gaidāma novembra beigu samitā.
