DVI: ārstniecības iestādei jāspēj pamatot, kāpēc tā glabā pacientu datus
Datu valsts inspekcija skaidro, ka ārstniecības iestādei jāspēj pamatot pacienta datu apstrādes nolūku, ilgumu un aizsardzību. Pacientu fotografēšana un datu sūtīšana ir pieļaujama, taču tai jānotiek drošā veidā.
Latvijas ārstniecības iestādēm jāspēj izskaidrot, kādēļ tās apstrādā pacientu datus, cik ilgi tos glabā un kā tos aizsargā. To uzsver Datu valsts inspekcija (DVI), uzraudzības iestāde personas datu aizsardzības jomā. Prasība attiecas uz jebkuru datu lietojumu: gan fotografēšanu, gan nosūtīšanu, gan citu izmantošanu.
DVI norāda, ka vizītes laikā pie ārsta personas dati tiek apstrādāti neizbēgami. Tā ir informācija par veselības stāvokli, diagnozi, izmeklējumiem un ārstēšanu. Bez tās daudzos gadījumos ārstniecību nebūtu iespējams nodrošināt. Pacientam ir tiesības iepazīties ar savu informāciju un medicīniskajiem dokumentiem, bet datiem jābūt aizsargātiem atbilstoši personas datu regulējumam.
Fotografēšana ārstniecībā
Inspekcija min piemēru: dermatologs vēlas nofotografēt ādas bojājumu, lai nākamajā vizītē novērtētu ārstēšanas rezultātu. Ja attēls atklāj informāciju par veselību, tas var būt veselības dati. Ja tas vajadzīgs ārstniecībai, uzņemšana var būt daļa no ārstniecības procesa, un atsevišķa pacienta piekrišana nav nepieciešama.
Tomēr jāvērtē, ar kādu ierīci attēlu uzņem un kur glabā. Personīgais telefons var radīt riskus, piemēram, automātisku saglabāšanu personīgajā mākoņkrātuvē vai piekļuvi ārpus iestādes kontroles. Tāpēc attēls jāglabā iestādes pārvaldītā sistēmā vai citā drošā vietā, nevis ārsta personīgajā ierīcē. Par drošību kā pārzinis atbild iestāde, un tā, nevis katrs ārsts atsevišķi, nosaka, ar kādām ierīcēm drīkst fotografēt. Ja foto paredzēts izmantot citam mērķim, piemēram, mācību materiālos vai konferencē, vajadzīgs atsevišķs tiesiskais pamats.
Nosūtīšana un dzēšana
Datu regula neaizliedz veselības datus sūtīt elektroniski un nenosaka konkrētu saziņas līdzekli, tādēļ e-pasts vai “WhatsApp” nav automātiski aizliegti. Iestādei jāizvērtē, vai kontaktinformācija ir pareiza, vai var pārliecināties par saņēmēju, cik liels ir informācijas apjoms un vai pastāv drošāks veids. Atgādinājums par vizīti un detalizēti analīžu rezultāti nav vērtējami vienādi.
Personai noteiktos gadījumos ir tiesības prasīt datu dzēšanu, taču tās nav absolūtas. Medicīniskā dokumentācija jāglabā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, tāpēc pacienta pieprasījums nenozīmē, ka visa slimības vēsture jāizdzēš. Ja pacients uzskata informāciju par neprecīzu, viņš var prasīt to papildināt vai labot. Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu kļūdainā informācija šādā gadījumā jāsaglabā, to precizējot vai papildinot.
