Dzejas dienās aktualizē jautājumu, vai rakstīšana var palīdzēt ikvienam tikt galā ar emocijām

Septembrī Latvijā jau 61. reizi norit Dzejas dienas, un šā gada svētku devīze ir «Dzeja dzied». Laikā, kad daļu sabiedrības skar rudens nomāktība, devīze rosina jautāt, vai dzeja tiešām spēj dziedēt un palīdzēt cilvēkam tikt galā ar smagām emocijām.

Ciešanas kā radošuma avots

Daudzi uzskata, ka spēcīgas, nereti negatīvas dzīves pieredzes un emocionālas krīzes ir bijušas nozīmīgs iedvesmas avots dzejas tapšanā. Piemēram, nespēdama samierināties ar padomju ideoloģiju, Vizma Belševica radīja krājumu «Gadu gredzeni». Savukārt Knuts Skujenieks septiņu politieslodzījuma gadu laikā sarakstīja aptuveni tūkstoš dzejoļu.

Nomāktība arī mūsdienu dzejā

Arī neatkarīgi no politiskiem apstākļiem daudzu dzejnieku darbos vērojams nomākts, rezignēts, apātisks vai sāpju pilns noskaņojums. Kā piemēri minēti Elīnas Vendijas Rībenas un Edvarda Kuka dzejas rindas, kurās paustas ciešanas un iekšēja sadrumstalotība.

Vai metode noder ikvienam?

Rakstīšanai piemīt spēja palīdzēt cilvēkam atpazīt un apstrādāt savas emocijas, jo process liek precīzi nosaukt vārdā to, kas notiek prātā. Tāpēc rodas jautājums, vai dzejas rakstīšana kā paņēmiens var noderēt arī tiem, kuri paši nekad iepriekš nav sacerējuši nevienu dzejoli — proti, vai tas var būt pieejams rīks ikviena emocionālajai pašpalīdzībai, nevis tikai pieredzējušu autoru izteiksmes veids.