Dzīvnieku pāridarītājiem sodi bieži vien paliek tikai uz papīra

Latvijā katru gadu tiek uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tikai daļa no tiem sasniedz tiesu. Saskaņā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras datiem, aptuveni 35% gadījumu piemēro sabiedrisko darbu, probācijas uzraudzību vai īslaicīgu liegumu turēt dzīvniekus, savukārt reāla brīvības atņemšana tiek noteikta tikai ceturtajā daļā gadījumu. Šie skaitļi liecina par sistēmas nepilnībām, kas nespēj efektīvi aizsargāt dzīvniekus.

Pērn pēc Krimināllikuma 230. panta par cietsirdību pret dzīvniekiem ierosināti vairāk nekā 50 kriminālprocesi, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos – jau 29. Tiesu prakse rāda, ka līdzīgos nodarījumos sodi ievērojami atšķiras. Piemēram, par mēģinājumu ar bulterjeru uzbrukt ielas kaķim sākotnēji piespriestas 200 stundas sabiedriskā darba, bet apelācijas instance personu attaisnoja. Citā gadījumā par suņa saduršanu ar nazi un sišanu ar metāla stieni alkohola reibumā piespriesta deviņu mēnešu brīvības atņemšana, bet par divus mēnešus veca kaķēna nogalināšanu – īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība un sabiedriskais darbs.

Sabiedrības noskaņojumu atspoguļo "Norstat Latvija" aptauja, kurā 50% respondentu uzskata, ka pašreizējie sodi ir pārāk maigi; 47% atbalstītu mūža aizliegumu turēt dzīvniekus, bet 45% kā atbilstošu sodu min brīvības atņemšanu. Vienlaikus 40% aptaujāto atzīst, ka viņiem trūkst informācijas, lai izvērtētu sodu efektivitāti.

Aktuāls ir jautājums par dzīvnieku seksuālu izmantošanu – Krimināllikums šobrīd paredz atbildību tikai par pornogrāfisku materiālu apriti, bet ne par pašu darbību, ja vien nav cita noziedzīga nodarījuma sastāva. Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina pilnveidot likumu. Tāpat problēma ir aizlieguma turēt dzīvniekus kontrole – praksē sodītās personas mājsaimniecībā bieži atkal parādās jauns dzīvnieks, ko formāli iegādājies cits ģimenes loceklis.

Pārtikas un veterinārā dienesta dati liecina, ka 2025. gadā mājas dzīvnieku labturības pārbaudēs gandrīz 300 gadījumos apstiprinājušies pārkāpumi. Sarunu festivālā LAMPA eksperti secināja, ka efektīvai sistēmai jābalstās uz soda neizbēgamību, skaidru regulējumu un prevenciju, tostarp sabiedrības izglītošanu. Pozitīvi vērtējams Saeimas atbalsts iniciatīvai "Dzīvnieks nav manta", kas paredz atteikties no dzīvnieka pielīdzināšanas mantai Civillikumā – tas varētu nostiprināt izpratni par dzīvnieku kā dzīvu būtni.

Kopumā nepieciešama sistēma, kas apvieno skaidru regulējumu, soda neizbēgamību un mērķtiecīgu izglītošanu, lai ilgtermiņā mazinātu vardarbību pret dzīvniekiem.