Džonatana Boldoka izstāde „Held” Bristoles Arnolfini: māksla, kas vienlaikus aicina un biedē
Mākslinieka Džonatana Boldoka jaunā izstāde „Held” Bristoles Arnolfini galerijā apvieno gobelēnus un keramiku, radot draudīgu, bet hipnotisku atmosfēru, kas balansē starp rūpēm un vardarbību.
Bristoles Arnolfini galerijā apskatāma angļu mākslinieka Džonatana Boldoka izstāde „Held”, kas sastāv no gobelēniem un keramikas darbiem. Ekspozīcija rada neomulīgu, taču valdzinošu vidi, kurā dabas elementi mijas ar folklorisku psihodēliju un pagāniskām estētiskām iezīmēm.
Ieejot galerijā, apmeklētājus sagaida divi cilvēka lieluma filca tēli, kuru tērpi rotāti ar lapām un zaļumiem. To cirkšņu līmenī atrodas sārti caurumi, norādot uz citām šo tērpu funkcijām. Uz sienām redzami keramikas ziedi, kuriem izauguši deguni un ausis, bet pelēkas magones vidū izbāzta mēle, it kā mēģinot laizīt garāmgājējus. No grīdā novietotiem keramikas podiem izstieptas rokas, radot iespaidu, ka ķermeņi ir iesprostoti vai cenšas ievilkt skatītāju sevī.
Otrā telpā apmeklētāju sagaida spēcīga kažokādas, koksnes un mitru sūnu smaka, kā arī zema basa dunoņa, ko papildina zaru lūšana un radības elpošana. Telpas centrā atrodas milzīgs lācis uz platformas – apmeklētāji tiek aicināti uzkāpt un apskaut to, tomēr sajūta nav nedz mierīga, nedz droša. „Held” pamatā ir spriedze starp aprūpi un vardarbību, mīlestību un atstumtību.
Boldaks savā darbā pēta Anglijas identitāti, no kuras viņš nāk ģenētiski un senču ziņā, bet kultūras un seksuālās piederības dēļ nejūtas pilnībā tās daļa. Ekspozīcijā bieži sastopamas atsauces uz mākslinieka māti, viņas dārzu un atbalstu, kā arī uz ķermeņa tēliem, Anglijas vēsturi un Japānas kultūru. Gobelenos redzami ģeometriski raksti, ķermeņi, zobi, dzīvības koki, ķeltu mezgli, angļu rozes, seni uzraksti un zaļie vīri. Izstādes skaņu celiņš pastiprina sajūtu, ka atrodies dziļā, tumšā mežā, ko apdraud mītiska būtne.
Kritiķi izstādi salīdzina ar filmas „Vītolu vīrs” atmosfēru, kas pārnesta uz 2000. gadu sākuma daļēji lauku Kentu – vēl šausminošāku un neomulīgāku skatījumu uz senajiem rituāliem caur 1960. gadu hipiju un tūkstošgades paaudzes skepses prizmu.
