Džons Grīns: bērnībā ahtīgi lasīju sēriju «Sweet Valley High»
Amerikāņu rakstnieks Džons Grīns Guardian rubrikā par grāmatām stāsta, kuras grāmatas viņu veidojušas – no 1980. gadu meiteņu sērijām līdz Toni Morisonai un Kurtam Vonnegutam.

Amerikāņu rakstnieks Džons Grīns (John Green), jauniešu literatūras autors, britu laikraksta The Guardian grāmatu nodaļas rubrikā atklāj, kādas grāmatas viņu ietekmējušas un kuras viņš lasa šobrīd. Intervija veidota jautājumu un atbilžu formā.
Bērnība un jaunība
Grīns atceras, ka lasīt mācījies pēc garlaicīgiem stāstiem par Džeinu, kas kāpj kalnā. Taču pirmie aizraujošie lasīšanas piedzīvojumi saistīti ar sērijām «The Baby-Sitters Club» un «Sweet Valley High». Viņš apzinājies, ka 1980. gados šīs grāmatas tika uzskatītas par domātām meitenēm, tomēr lasījis tās kāri. Bērnībā viņam patikušas arī izdzīvošanas stāsti, īpaši Gerija Polsena romāns «The Island».
Sešpadsmit gadu vecumā viņš pirmo reizi izlasīja Toni Morisones darbus «The Bluest Eye», «Sula» un «Song of Solomon». Pēc viņa teiktā, Morisone parādīja, ka grāmatas var cilvēku arī pārveidot. Kurta Vonneguta humānisms veidojis viņa vērtības, bet Maikla Čeibona romāns «The Mysteries of Pittsburgh» licis vēlēties pašam rakstīt.
Grāmatas, pie kurām atgriežas
Vidusskolā Grīnam J. D. Selindžera «The Catcher in the Rye» varonis Holdens Kolfīlds šķita kaitinošs, taču pieaugušā vecumā grāmata viņu satricinājusi. Nesen viņš pārlasījis Lilijas Kingas romānu «Heart the Lover». Pie Džeinas Ostinas «Lepnums un aizspriedumi» viņš nonācis tikai pieauguša cilvēka gados. Savukārt Eina Renda darbiem viņš atgriezties nevēlas, jo uzskata, ka to vājie sižeti tikai pastiprina kļūdainas idejas par cilvēku sadarbību.
Ko lasa tagad
Pašlaik Grīns lasa astrofiziķes Keitijas Makas grāmatu «How to Build a Universe». Mierinājumam viņš izvēlas Roberta Penna Vorena romānu «All the King's Men», kas runā par ASV politiku un dienvidu štatiem, bet galvenokārt par laika nepielūdzamo gaitu.


