ECB darbinieki brīdina par nestabilitāti sakarā ar baumām par Lagardes iespējamo aiziešanu
Eiropas Centrālās bankas darbinieki vēstulē prasījuši vadībai skaidrību par baumām, ka prezidente Kristīna Lagarda un valdes locekle Izabella Šnābele varētu pamest amatus pirms termiņa beigām. Darbinieki brīdina, ka neskaidrība var kaitēt uzticībai institūcijai.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbinieki vēstulē, ko redzējis izdevums Euronews, pauduši bažas par institūcijas stabilitāti saistībā ar baumām par iespējamu prezidentes Kristīnas Lagardes un valdes locekles Izabellas Šnābeles priekšlaicīgu aiziešanu no amata. Vēstulē vadība aicināta sniegt "atbilstošu skaidrību par iespējamām vadības maiņām", jo šādas diskusijas var ietekmēt gan monetāro politiku, gan bankas iekšējās reformas.
Darbinieki uzsver, ka neieņem nostāju par ziņu patiesumu un neapšauba neviena tiesības apsvērt turpmāku karjeru, tomēr norāda, ka jautājumi par valdes locekļu, jo īpaši prezidentes, iespējamo aiziešanu neizbēgami rada institucionālus jautājumus.
Baumas par Lagardes nākotni
Baumas par Lagardes iespējamo priekšlaicīgo aiziešanu, kuras mandāts beidzas 2027. gada oktobrī, februārī pirmais publiskoja izdevums Financial Times, kas atklāja arī minēto vēstuli. Pati Lagarde iepriekš Euronews teikusi, ka vēlētos iesaistīties Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņā, gan ne kā kandidāte. Wall Street Journal februārī ziņoja arī par iespēju, ka viņa varētu vadīt Pasaules Ekonomikas forumu.
Savukārt vācu izdevums Handelsblatt septembra sākumā ziņoja, ka valdes locekle Izabella Šnābele varētu pamest amatu pirms termiņa beigām, jo risina sarunas par augsta līmeņa amatu Starptautiskajā Valūtas fondā. Baumas parādās laikā, kad citi ECB vadītāji, tostarp galvenais ekonomists Filips Leins, gatavojas plānveida aiziešanai 2027. gada maijā.
Vēstulē teikts, ka ilgstoša neskaidrība par bankas augstākās vadības nākotni var ietekmēt uzticību ECB komunikācijai, radīt raizes darbiniekiem un partneriem, kā arī apgrūtināt sakārtotu pēctecības plānošanu. Iespējamās izmaiņas notiek laikā, kad eirozonā valda liela nenoteiktība — enerģijas cenu svārstības Tuvo Austrumu un Ukrainas karu dēļ apgrūtina cīņu ar inflāciju. Pagājušajā nedēļā Lagarde paziņoja par procentu likmju paaugstināšanu, atzīstot, ka 2% inflācijas mērķis netiks sasniegts līdz 2027. gada beigām.

/nginx/o/2026/09/16/17920493t1hee71.jpg)