ECB otro reizi šogad paaugstina procentu likmes Tuvo Austrumu konflikta ietekmē

Eiropas Centrālās bankas Padome ceturtdien nolēma paaugstināt depozīta likmi no 2,25% līdz 2,5% — tas ir jau otrais šāds solis pēc 11. jūnija, kad banka pirmo reizi trīs gadu laikā sāka stingrāku monetāro politiku. Vienlaikus paaugstinātas arī pārējās divas ECB atsauces likmes: galveno refinansēšanas operāciju likme kāpusi līdz 2,65%, bet aizdevumu uz nakti likme — līdz 2,9%.

Bankas paziņojumā uzsvērts, ka Tuvo Austrumu konflikts turpina radīt inflācijas spiedienu un ka inflācija, visticamāk, vēl ilgi paliks virs mērķa līmeņa. Tomēr Padome pauda pārliecību, ka pēc pieņemtā lēmuma tā ir labā pozīcijā, lai tiktu galā ar konflikta izraisīto nenoteiktību.

ECB ekspertu prognozes rāda, ka vidējā gada inflācija šogad sasniegs 3%, savukārt 2027. un 2028. gada aplēses pārskatītas augšup — attiecīgi līdz 2,5% un 2,1%. Lēmums pieņemts pēc augusta inflācijas datiem, kas uzrādīja 3,3% pieaugumu pret 2,9% jūlijā — augstāko rādītāju kopš 2023. gada septembra.

Enerģijas cenas kā galvenais dzinējspēks

Galvenais inflācijas kāpuma iemesls ir enerģijas cenas — šīs kategorijas inflācija augusta pieauga no 10,3% līdz 14,3%, jo kaujas darbība Hormuzas šauruma tuvumā turpina ierobežot naftas piedāvājumu. Problēma nav zudusi — trešdien Brent naftas cena atkal pārsniedza 100 ASV dolāru par barelu pēc atjaunotiem militāriem sadursmēm starp ASV un Irānu.

Pārējā ekonomikas daļā situācija ir mierīgāka — bāzes inflācija, kas neietver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku, augustā pat samazinājās no 2,5% līdz 2,4%, bet pakalpojumu inflācija kritās no 3,3% līdz 3%. ECB pētnieki norādījuši, ka aptuveni 90% no enerģijas inflācijas pieauguma janvārī–maijā skaidrojami ar piedāvājuma faktoriem, nevis pieprasījumu, kas atšķiras no situācijas 2021.–2022. gadā.

Inflācijas līmenis eirozonā stipri atšķiras pa valstīm — augustā tā bija 4,5% Spānijā, 2,9% Vācijā un 2,7% Francijā. Eirozonas ekonomika kopumā attīstās labāk nekā gaidīts, taču ECB neuzskata to par pārkaršanu, un pašreizējā likme joprojām tiek vērtēta kā neitrāla. ECB vadītāja Kristīne Lagarda jau jūlijā norādīja, ka lēmumi tiks balstīti uz datiem, un piebilda, ka enerģijas šoka pilnā ietekme uz inflāciju vēl nav izpaudusies. Jāatzīmē, ka jaunākās prognozes neietver ne pēdējo naftas cenu kāpumu, ne Eiropas valstu valdības obligāciju ienesīguma pieaugumu līdz 15 gadu augstākajam līmenim.