Edvards Lūkass: Krievu tūristi Eiropā – ne tikai kairinājums, bet arī politisks spiediens
Publicists Edvards Lūkass raksta par krievu tūristu klātbūtni Eiropā, norādot uz viņu radīto biznesa lobiju, kas iebilst pret sankcijām un attiecību atvēsināšanu ar Kremli.
Publicists un rakstnieks Edvards Lūkass dalās pārdomās par krievu tūristiem Eiropā. Viņš atzīst, ka, dzirdot krievu valodu uz ielas, viņā pamostas vēlme uzsākt sarunu, lai saprastu, kādi ir šie cilvēki. Dažkārt viņš jūt līdzjūtību, īpaši atceroties kādu vecmāmiņu no Mariupoles un viņas meitu, kas palikusi atraitnē. Taču biežāk viņu pārņem dusmas pret atvaļinājumā esošu "putinistu" bezrūpīgo augstprātību un nezināšanu, kas bauda iepirkšanos un naktsdzīvi, vienlaikus sūdzoties. Citi krievu tūristi deklarē liberālus uzskatus, bet tie ir piesātināti ar sevis žēlošanu, paštaisnību un Rietumu dekadences nosodījumu.
Lūkass atzīst, ka dažkārt rodas kārdinājums izmantot padomju laika saukli "čemodan–vokzal–Maskava", kas aicina koloniāli noskaņotus krievus doties mājup. Viņš uzsver, ka krievu klātbūtne Rietumos nav tik liela, tomēr tā rada politiskas sekas: tūristu pirktspēja veicina biznesa lobiju, kura savtīgās interesēs ir iebilst pret turpmākām sankcijām un attiecību atkausēšanu ar Kremli.
