Eiropā aug protesti pret jaunu datu centru būvniecību

Vairāk nekā 100 organizāciju no 15 Eiropas valstīm apvienojušās kampaņā “Stop Dirty Data Centres” (“Apturēt netīros datu centrus”). Tās aicina valstu valdības vismaz uz laiku apturēt jaunu liela mēroga datu centru projektu apstiprināšanu. Datu centri ir ēkas ar serveriem, kurās glabā un apstrādā datus, tostarp mākslīgā intelekta (MI) vajadzībām. Strīds svarīgs tāpēc, ka no valdību lēmumiem ir atkarīgs, cik ātri Eiropā augs MI infrastruktūra un kādi noteikumi uz to attieksies.

Ko pieprasa aktīvisti

Kampaņas dalībnieki uzskata, ka MI infrastruktūra paplašinās pārāk strauji, bet tās ietekme uz vidi, ekonomiku un nākotnes izaicinājumiem tiek izvērtēta nepietiekami. Protesti notiek tādās valstīs kā Lielbritānija, Īrija, Nīderlande, Spānija un Somija.

Organizatori neprasa pilnībā apturēt datu centru attīstību. Viņi vēlas pagaidu liegumu, kura laikā varētu izstrādāt stingrākus plānošanas, regulējuma un vides aizsardzības noteikumus.

Pēc viņu domām, pieaugošais datu centru skaits ietekmē elektroenerģijas patēriņu, ūdens resursus un vietējo infrastruktūru. Tiek paustas arī pamatotas bažas par elektroniskajiem atkritumiem.

Valdību un nozares viedoklis

Eiropas valdības un tehnoloģiju uzņēmumi uzsver, ka datu centri ir būtiska digitālās ekonomikas un MI attīstības sastāvdaļa. Daudzi uzskata, ka atpalicība MI tehnoloģijās Eiropai ir bīstama.

Lielbritānija prognozē, ka līdz desmitgades beigām tai būs vajadzīgas papildu 6 GW datu centru jaudas. Valdība jau izstrādājusi vadlīnijas, saskaņā ar kurām nākotnes projektiem pašiem jāfinansē sava enerģijas infrastruktūra, jāievēro stingri vides standarti un jāsniedz ieguvumi vietējiem iedzīvotājiem.