Eiropa augstā trauksmē: nāvējošs karstums virzās uz austrumiem un dienvidiem
Eiropā turpinās rekordliels karstuma vilnis, kas izraisījis nāves gadījumus, transporta traucējumus un pasākumu atcelšanu; sinoptiķi brīdina, ka karstums virzīsies uz Centrāleiropu un Balkāniem.
Veselības iestādes visā Eiropā piektdien bija augstā trauksmē, jo nāvējošs karstuma vilnis virzās pāri kontinentam, izraisot alkohola aizliegumus un masu pasākumu atcelšanu Francijā, ceļu seguma kušanu Vācijā un sliežu deformāciju Zviedrijā.
Zinātnieki norāda, ka šis karstuma vilnis, kas sākās 20. jūnijā, ir vissmagākais reģistrētais Eiropā, kur klimats mainās straujāk nekā globālais vidējais rādītājs. Temperatūra sasniedza maksimumu Francijā un Lielbritānijā, kur tika pārspēti jūnija rekordi. Itālijā karstums gaidāms vēl stiprāks nedēļas nogalē, sasniedzot pirmos 40°C šovasar.
Parīzē trešdien tika fiksēts jūnija rekords – 40,9°C. Francijas veselības ministre Stefānija Rista brīdināja par papildu nāves gadījumu skaita pieaugumu. Visā kontinentā slēgti kultūras objekti, cietusi lauksaimniecība. Lielbritānijā ārsti ziņo, ka karstums ietekmējis kritisko aprīkojumu, piemēram, MRI skenerus slimnīcās.
Parīzes policija lūdza rīkotājus atcelt lielus pasākumus, tostarp Solidays mūzikas festivālu. Prīda parādes rīkotāji paziņoja par pārcelšanu. Beļģijā tika atcelta 1815. gada Vaterlo kaujas rekonstrukcija. Anglijā un Nīderlandē izsludināts sarkanais brīdinājums.
Ekstrēmais karstums izraisīja A2 automaģistrāles seguma deformāciju Vācijā. Austrijā dzelzceļš brīdina par sliežu izliekšanos. Zviedrijā kravas vilciens noskrēja no sliedēm sliežu deformācijas dēļ, apturot satiksmi starp Stokholmu un Gēteborgu.
Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests pagarināja sarkano karstuma brīdinājumu uz trešo dienu. Simtiem skolu palika slēgtas, Londonas neatliekamās palīdzības dienesti ziņoja par izsaukumu skaita pieaugumu par 50%. Pusaudzis noslīka ezerā Centrālajā Anglijā.
Nīderlandē sarkanais brīdinājums izsludināts gandrīz visā valstī, daudzas skolas slēgtas, gaidot temperatūru līdz 40°C. Elektriskie ventilatori Lielbritānijā tika izķerpti, bet Āzijas gaisa kondicionētāju ražotāji ziņo par pārdošanas pieaugumu Eiropā.
Francijas valsts enerģētikas uzņēmums EDF solīja ieguldīt 80 miljonus eiro skolu un bērnudārzu dzesēšanas sistēmās. Lielākā daļa ziemeļeiropas mājokļu nav būvēti, lai izturētu šādu karstumu. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem gaisa kondicionētāju īpatsvars Eiropā ir tikai aptuveni 20%.
Karstuma vilni izraisa laikapstākļu parādība, ko sauc par Omega bloku, kas notver karstu gaisu virs reģioniem uz ilgāku laiku. Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) prognozē, ka karstums līdz mēneša beigām virzīsies uz Centrāleiropu un Balkāniem.
Zinātnieki norāda, ka šis rekordlielais karstums būtu bijis "praktiski neiespējams" bez cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām. Pētnieku grupa World Weather Attribution paziņoja, ka šis karstuma vilnis ir vissmagākais reģistrētais pētītajā reģionā.
Īpašas bažas rada nakts temperatūra, kas nav noslīdējusi zem 22°C, atņemot cilvēka ķermenim iespēju atgūties. Francijas ārsts Patriks Pellū apstiprināja, ka 24 stundu laikā Parīzes neatliekamās palīdzības dienestos reģistrētas 55 nāves, kas ir ievērojami vairāk nekā parasti.
