Eiropā baidās, ka Tramps Putinu vērtē augstāk par Zelenski
ES amatpersonas un diplomāti uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa personīgā nepatika pret Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski kavē taisnīga miera panākšanu karā Ukrainā. Tramps šonedēļ teicis, ka Krievija Ukrainā esot rīkojusies „labi”.
Eiropas amatpersonas pēc 20 mēnešiem, kas pārmainījuši attiecības starp ASV un Eiropu, arvien vairāk baidās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa attieksme pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ietekmē ASV nostāju miera sarunās par karu Ukrainā. Šonedēļ Tramps izteicās, ka Krievija Ukrainā „godīgi sakot, ir bijusi kārtībā” un „nav darījusi tik daudz”. Šie vārdi Eiropā tika uztverti kā apliecinājums iespaidam, ka ASV nostājas Krievijas līdera Vladimira Putina pusē.
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kalasa otrdien Eiropas Parlamentā sacīja, ka amerikāņu sarunu vedēji gandrīz divus gadus mēģina pārliecināt Ukrainu padoties. Pēc viņas teiktā, Ukraina līdz šim nav padevusies uz Putina noteikumiem tāpēc, ka Eiropa sniedz plašu atbalstu.
Personīgais faktors
Bijušais Lielbritānijas ministrs Deivids Lidingtons, tagad Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI, vadoša drošības domnīca Londonā) vecākais pētnieks, uzskata, ka tā ir personīga lieta. Viņaprāt, Trampu ietekmē vēlme tuvoties autokrātiem un dot iespējas ASV uzņēmumiem. Viņš atgādināja 2019. gada incidentu, kad Tramps aicināja Zelenski palīdzēt izmeklēšanā pret Džo Baidenu, kā arī 2025. gada februāra tikšanos Ovālajā kabinetā. Arī nenosauktas ES amatpersonas privāti apgalvo, ka Trampam Zelenskis vienkārši nepatīk. Kāda Eiropas valsts augsta amatpersona minēja arī iekšpolitiskus apsvērumus: ASV notiek vēlēšanu cikls, un vajadzīgs vainīgais cenu kāpumam.
Pēdējās dienās Tramps ir teicis, ka Zelenskis „par to nerūpējas”, „nevēlas izbeigt karu” un būtu jānomaina. Savukārt Putins, pēc Trampa vārdiem, vēlētos vienošanos.
Situācija Ukrainā un sarunas
Pēc četarpus gadus ilgā kara Kijivai trūkst finansējuma un pretgaisa aizsardzības līdzekļu. Zelenskis norādījis, ka ASV atbalsta samazināšana, tostarp Starlink un Starshield pakalpojumu ierobežošana, palielina civiliedzīvotāju upuru skaitu. Viņš arī minēja, ka trūkst Patriot pretraķešu. ANO novērotāju misija konstatēja, ka septembrī Ukrainā nogalināti 328 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 2000 — par 85% vairāk nekā 2025. gada septembrī.
Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs otrdien Oslo tikās ar Zelenski un Norvēģijas un Somijas līderiem, bet trešdien dosies uz Sanktpēterburgu pārrunāt miera priekšlikumus ar Krievijas vadību. Putinam tiks piedāvāta arī trīspusēja samita iespēja. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pēc Oslo sarunām norādīja, ka process ir atgriezies uz pareizā ceļa.
