Eiropa meklē risinājumus, kā apturēt Krievijas pieaugošo hibrīdkaru
Pēdējā mēneša laikā Eiropā pieaugusi Krievijai piedēvēto sabotāžas gadījumu virkne, un valdības joprojām meklē efektīvus veidus, kā par to sodīt Maskavu, neriskējot ar tiešu militāru konfrontāciju.
Eiropas valstis pēdējās nedēļās saskārušās ar vairākiem aizdomīgas sabotāžas gadījumiem, kas saistīti ar Krieviju. Vācijas Leipcigas lidostā pie Ukrainas kravas lidmašīnas atrasts ar spridzekļiem piekrauts drons, Polija saskārusies ar iespējamiem sabotāžas mēģinājumiem, bet vairākās Eiropas valstīs, kas piegādā aizsardzības tehniku Ukrainai, notikuši neizskaidroti sprādzieni un ugunsgrēki.
Šie incidenti ievērojami atšķiras pēc mēroga un sarežģītības pakāpes, taču tos vieno viena iezīme — tos ir grūti nepārprotami saistīt ar Maskavu. Tas skaidrojams ar to, kā Krievijas izlūkdienesti tagad organizē savas operācijas: aizvien retāk tiek sūtīti profesionāli aģenti, tā vietā izpildītāji tiek vervēti attālināti, tostarp caur Telegram kanāliem, un par konkrētu uzdevumu izpildi saņem samaksu kriptovalūtā, kamēr paši Krievijas izlūkdienesta virsnieki paliek drošībā mājās. Līdzīgs modelis šonedēļ atklāts Dānijā, kur iestādes brīdinājušas, ka Maskava vervē Dānijas pilsoņus sabotāžas veikšanai pret ar Ukrainu saistītiem aizsardzības uzņēmumiem.
Ātrāka reakcija, piesardzīga rīcība
Ja 2024. gada vasarā notikušais aizdedzinošas sūtījuma sprādziens DHL centrā Leipcigā prasīja gandrīz deviņus mēnešus, lai Vācijas izmeklētāji to publiski saistītu ar Krievijas militāro izlūkošanu GRU, tad šoreiz Berlīne reaģēja ievērojami ātrāk, jau dažu dienu laikā vainojot Maskavu otrajā incidentā Leipcigas lidostā. Tomēr sods pagaidām bijis piesardzīgs — Vācija slēdza Krievijas kultūras centru un konsulātu, uz ko Maskava atbildēja, slēdzot jau tā vājo Gētes institūtu.
Eiropas iespējas atbildēt ierobežo arī tas, ka lielākajai daļai Eiropas izlūkdienestu, atšķirībā no ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes, ir daudz mazākas pilnvaras veikt slepenas operācijas ārvalstīs. Tāpēc vairākas ES valstis, tostarp Nīderlande, ir iesniegušas likumprojektus par izlūkdienestu novērošanas pilnvaru paplašināšanu. Konkrētāka rīcība vērojama attiecībā uz Krievijas ēnu flotes kuģiem — trešdien Norvēģijas iestādes pēc Ukrainas lūguma aizturēja Krievijas kuģi pie Svalbāras arhipelāga.
Polija un Baltijas valstis vairākkārt aicinājušas rietumu sabiedrotos ieņemt stingrāku nostāju. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ceturtdien uzsvēra, ka hibrīdkarš nozīmē slepkavu grupas, dedzinātājus, kustībā esošu vilcienu spridzināšanu un gaisa telpas pārkāpumus ar droniem un spārnotajām raķetēm, piebilstot, ka Putinam jāsaprot — šādas darbības nav bez sekām.
