Eiropa raizē par drošības arhitektūras pārskatīšanu pēc Trampa izteikumiem par Krieviju

ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Krievijas prezidenta īpašo sūtni Kirilu Dmitrijevu Baltajā namā paziņoja, ka gaidāmā vienošanās būs plaša un attieksies ne vien uz Ukrainu. Viņš norādīja, ka tā varētu aptvert visu Eiropu, taču nepaskaidroja, ko tieši ar to domā. Šie vārdi izbrīnīja Eiropas līderus, jo karš Ukrainā turpinās un miera sarunas notiek ar ASV starpniecību. Eiropas diplomāti baidās, ka šāds risinājums varētu atjaunot Krievijas ietekmes sfēru un vājināt NATO, Ziemeļatlantijas aliansi.

Eiropas atbilde

ASV sūtnis Džareds Kušners pirms došanās uz sarunām Abū Dabī rakstīja, ka Eiropai un Krievijai vairāk nekā 30 gadus nav izdevies izveidot ilgtspējīgu drošības sistēmu, un viņš aplūko plašāku Eiropas arhitektūru. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa norādīja, ka Eiropas drošības arhitektūra jau pastāv, tajā savas lomas pilda NATO un Eiropas Savienība, un Ukraina ir jāiekļauj šajā sistēmā. Vēlāk Kušners teica, ka nākamajā sarunu kārtā piedalīsies arī Eiropas partneri. Viņš kopā ar Stīvu Vitkofu pēc Abū Dabī tikās ar Vladimiru Putinu Maskavā, bet pēc tam Dublinā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Krievijas prasības un eksperti

Sarunās Abū Dabī Krievija vēlējās vispirms apspriest plašāku Eiropas drošības sistēmu un tikai pēc tam kara detaļas. Aukstā kara vēsturnieks Maikls Kimidžs šādu retoriku nodēvēja par Krievijas runas punktiem un daļēji propagandas centieniem. Viņš uzsvēra, ka Krievija vēlas pārzīmēt robežas ar spēku, kas ir nepieņemami Eiropai. Somijas Starptautisko lietu institūta direktors Hiski Haukkala brīdināja, ka Ukrainas bruņoto spēku būtiska samazināšana to padarītu ļoti neaizsargātu. Savukārt eksperts Balažs Jarabiks norādīja, ka Krievija ir Eiropas drošības sistēmas daļa, un nepieciešams veids, kā mazināt eskalācijas risku.

ES atgādina, ka Krievija ir lauzusi vairākus pamatdokumentus, tostarp ANO hartu, 1975. gada Helsinku nobeiguma aktu, Parīzes hartu un 1994. gada Budapeštas memorandu. Vācijas valdības pārstāvis paziņoja, ka Berlīne vēlas rīkot "labprātīgo koalīcijas" tikšanos, lai nodrošinātu finansējumu Ukrainas aizsardzībai un vienotu nostāju turpmākajām miera sarunām.