Eiropa svārstās, kamēr pieaug Krievijas radītie drošības draudi
Vācijas ārlietu ministrs aicina vēlētājus turpināt atbalstīt Ukrainu un NATO, kamēr galēji labējie gūst panākumus vēlēšanās, Ukraina cīnās par gaisa aizsardzības piegādēm, bet Igaunijas aizsardzības ministrs atkāpjas pēc iepirkumu skandāla.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls aicinājis vēlētājus neatkāpties no atbalsta Ukrainai un NATO, brīdinot par vēsturiskām paralēlēm ar Veimāras Republikas sabrukumu. Aicinājums izskanējis pēc tam, kad galēji labējā partija AfD guvusi vēsturisku uzvaru Saksijas-Anhaltes federālajā zemē. Vēlēšanu rezultāts saasinājis Vācijā jau kādu laiku notiekošās debates par to, cik lielu daļu valsts budžeta novirzīt aizsardzībai, salīdzinot ar sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām.
Vienlaikus Ukraina turpina saskarties ar nopietnām grūtībām nodrošināt pietiekamu gaisa aizsardzību pret Krievijas uzbrukumiem. Kijeva aktīvi mudina sabiedrotās valstis piegādāt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu jeb interceptoru un piešķirt papildu finansējumu, taču līdz šim šie centieni nav devuši vēlamos rezultātus, un vajadzīgais atbalsts joprojām nav nodrošināts pilnā apmērā.
Skandāls Igaunijā
Igaunijā savukārt no amata atkāpies aizsardzības ministrs pēc iepirkumu skandāla. Valsts kontrole pagājušajā mēnesī konstatējusi nopietnas problēmas saistībā ar līdzekļu izmantošanu un aktīvu uzskaiti aizsardzības ministrijā.
Kopumā šie trīs notikumi atspoguļo grūtības, ar kurām saskaras Eiropas valstis, mēģinot izveidot vienotu un konsekventu atbildi uz Krievijas radītajiem draudiem — laikā, kad iekšpolitiskie faktori, tostarp galēji labējo partiju kāpums un pārvaldes problēmas aizsardzības nozarē, apgrūtina drošības politikas īstenošanu.
