trešdiena, 2026. gada 21. oktobris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 21. oktobris 17:55

Eiropas galēji labējie izmanto nemierus, lai virzītu pretimigrācijas programmu

Pēc pagājušās nedēļnnogales vardarbības vairākās Eiropas pilsētās galēji labējo partiju līderi to dēvē par liberālās pārvaldības un atvērto robežu sekām un sola atjaunot kārtību. Itālijas premjerministre Meloni paziņojusi par ārkārtas dekrētiem pret vardarbīgiem protestētājiem.

Foto: The Guardian World

Vairāku Eiropas valstu galēji labējie politiķi izmanto vardarbību, kas pagājušās nedēļas nogalē pārņēma daudzas pilsētas, lai kritizētu valdošos spēkus un solītu stingrāku kārtību. Nemieri sākās kā miermīlīgi protesti pret dzīves dārdzību un pasliktinošos publiskos pakalpojumus, taču tos pārņēmuši vardarbīgi dumpinieki. Pēc dažiem mēnešiem gaidāmas svarīgas vēlēšanas Spānijā, Francijā un Itālijā.

Francija un Vācija

Francijā, kur nemieri un izlaupīšana skāra Parīzi, Marseļu un Lionu, galēji labā partija Nacionālā apvienība (RN) apsūdz centristu valdību nekompetencē. Partijas prezidents Žordans Bardella valdību nosauca par „nespējīgu”, bet Marine Lepēna sacīja, ka valsts „sabrūk” un „zaudējusi kontroli pār visu”. Lepēna, kas prezidenta vēlēšanu aptaujās ir vadībā, nemierus skaidri nesaista ar rasi, bet vaino „anarhisku imigrāciju”.

Vācijā lielu protestu nebija, taču partija „Alternatīva Vācijai” (AfD) baida ar nemieru pārplūšanu pāri robežai. Tās līdere Alise Vaidele Francijas notikumus nosauca par „brīdinājumu Vācijai” un saistīja tos ar migrāciju.

Citas valstis

Portugālē partijas Chega līderis Andrē Ventura aicināja neimportēt nestabilitāti. Spānijā, kur mājokļu krīze izraisījusi plašus protestus un premjerministru Pedro Sančesu mudinājusi izsludināt ārkārtas vēlēšanas nākamajā mēnesī, partija Vox līderis Santjago Abaskals protestētājus nodēvēja par „Sančesa milicijām”. Beļģijā partija Vlaams Belang nemierus Briselē un Lježā raksturoja kā „importētu vardarbību”.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni, kas valdību vada četrus gadus, šoreiz nevar vainot valsti, tāpēc paplašinājusi likuma un kārtības politiku. Pēc nemieriem Milānā un Boloņā viņa pieņēmusi ārkārtas dekrētus, kas paredz sodu par vardarbīgu dalību demonstrācijās un sodus vecākiem, kuru bērni piedalās vandālismā. Viņa arī norādīja, ka gandrīz puse aizturēto Milānā bija imigrantu izcelsmes.

Francijas partijas Reconquête dibinātājs Ēriks Zemurs pieprasīja imigrācijas apturēšanu. ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Dž. D. Vanss arī izmantojuši Francijas notikumus kā brīdinājumu vēlētājiem pirms ASV starpposma vēlēšanām.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā