Eiropas jūras sasniedz rekordkarstumu, klimata pārmaiņas apdraud jūras dzīvniekus

Pasaules laikapstākļu attiecinājuma (World Weather Attribution, WWA) grupas veiktā analīze liecina, ka cilvēka radītās klimata pārmaiņas šovasar Vidusjūrai pievienojušas aptuveni 2 grādus pēc Celsija, bet Rietumeiropas jūrām — aptuveni 1,4 grādus siltuma. Jūlijā vidējā temperatūra Vidusjūrā sasniedza 27 grādus pēc Celsija — augstākā jebkad reģistrētā šim mēnesim, savukārt bezpilota bojas mērījumi netālu no Maljorkas augusta sākumā uzrādīja 33 grādus.

Pētījuma līdzautore, Īrijas Maynooth universitātes klimata zinātniece Klēra Berdžina (Claire Bergin) norādīja, ka šādas izmaiņas var pilnībā pārveidot ekosistēmas, no kurām atkarīgas piekrastes kopienas pārtikas un ienākumu ziņā, kā arī veicināt postošus ekstrēmos laikapstākļus uz sauszemes.

Rekordi vairākos reģionos

Analīze parādīja, ka šogad reģistrētās maksimālās jūras temperatūras Vidusjūras austrumu un rietumu daļā, kā arī Biskajas līcī un pie Ibērijas krasta bez cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām būtu bijušas gandrīz neiespējamas. Ķeltu jūrā pie Lielbritānijas un Īrijas krastiem novērotās ekstremālās temperatūras bez klimata pārmaiņu ietekmes gaidāmas vien reizi gadsimtā.

Siltākas jūras palielina mitrumu un nakts temperatūras piekrastes teritorijās, kā arī var veicināt spēcīgu vētru veidošanos vēlāk gadā. Pasaules Meteoroloģijas organizācija norāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas paaugstinājušas planētas vidējo temperatūru par aptuveni 1,4 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu.

Ietekme uz jūras dzīvniekiem

Ziemeļkarolīnas universitātes jūras ekologs Džons Brūno (John Bruno) skaidroja, ka daži jūras dzīvnieku veidi pārvietojas uz ziemeļiem, meklējot vēsākus ūdeņus, taču ne visi spēj pielāgoties — daudzām sugām tiekot sasniegtas bioloģiskās adaptācijas robežas. Temperatūras lēcieni var izraisīt masveida koraļļu un citu sugu bojāeju, kā arī traucēt putnu un zīdītāju barošanās ķēdes.

Pēc WWA datiem, jūras karstuma viļņu apstākļi šogad skāruši aptuveni 90% Biskajas līča un 80% Vidusjūras rietumu daļas — bez globālās sasilšanas šis rādītājs būtu tuvāk 40%.