Eiropas karaspēks, tostarp Lietuvas karavīri, Polijā trenē iespējamo pēckara misiju Ukrainā
Dienvidaustrumu Polijā norisinās plaša Eiropas valstu militārā mācība, kurā gatavojas iespējamai misijai Ukrainā pēc kara beigām. Mācībās piedalās ap 2800 karavīru no deviņām valstīm, tostarp Lietuvas.

Dienvidaustrumu Polijā 9. novembrī sākušās divas nedēļas ilgas militārās mācības, kurās Eiropas valstu karaspēks, tostarp Lietuvas karavīri, gatavojas iespējamai misijai Ukrainā pēc kara beigām. Mācības ir pirmā pārbaude “Gribīgo koalīcijai” — 37 valstu grupai, kas atbalsta Ukrainu —, vai tā spēj izvietot spēkus Ukrainā pēc kara. Daudznacionālo spēku vada Francija un Apvienotā Karaliste, un tā ir ārpus NATO stāvoša militāra iniciatīva. Tās mērķis ir palīdzēt stabilizēt Ukrainu un atjaunot tās bruņotos spēkus.
Mācības notiek vienlaikus ar Berlīnē notiekošo Ukrainas un gandrīz 40 citu delegāciju tikšanos, kurā apspriež pēckara drošības kārtību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis meklē garantijas, kas novērstu jaunu Krievijas iebrukumu, savukārt Maskava vēlas nepieļaut NATO tuvošanos savām robežām. ASV sūtnis Džareds Kušners ceturtdien sacīja, ka, viņaprāt, Krievija varētu pieņemt NATO garantijām līdzīgas drošības garantijas Ukrainai. Viņš un otrs ASV sūtnis Stīvs Vitkofs ieradās Berlīnē, lai nomierinātu Eiropas līderus, kamēr ASV prezidents Donalds Tramps apspriež kara izbeigšanu. Pēc Kušnera teiktā, Tramps pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Berlīnes sarunām pievienojās pa tālruni. Precīza alternatīvo drošības garantiju forma joprojām nav skaidra, tāpat nav zināms, vai tās pieņemtu Krievija un Ukraina. Vācijas kanclers Fridrihs Mercs norādīja, ka mācības Polijā liecina par koalīcijas gatavību kopā ar ASV palīdzēt nodrošināt mieru.
Daudznacionālo spēku sagatavošana
Mācībās piedalās aptuveni 2800 karavīru no Beļģijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes. Polija nodrošina loģistikas atbalstu, bet Turcija iesaistīta netieši, izmantojot komandcentrus Stambulā. Mācības seko gadu ilgai Daudznacionālo spēku Ukrainā (MNF-U) plānošanai.
Ja spēki tiktu izvietoti pēc pamiera, tie palīdzētu atjaunot Ukrainas bruņotos spēkus, nodrošinātu drošības garantijas gaisa telpas atvēršanai un palīdzētu attīrīt Melno jūru no mīnām, norādīja MNF-U komandieris ģenerālleitnants Toms Beitmens. Miera uzturēšanas vai pamiera uzraudzības uzdevumus spēki neveiktu.
Cīņa pret dronu draudiem
Mācību laikā karavīri trenējuši personāla un tehnikas pārvietošanu pa Poliju, kopīgu vadību, iznīcinātāju lidojumus un gaisa uzpildi, kā arī lietojuši izlūkošanas dronus, trenējušies atvairīt dronu uzbrukumus un ierakumu kaujas mežainā apvidū. Pērn Putins brīdināja, ka jebkuri ārvalstu karaspēki Ukrainas teritorijā tiks uzskatīti par “leģitīmiem mērķiem”.

