Eiropas Komisija izveido minerālmēslu vērtību ķēdes partnerību
Eiropas Komisija 9. novembrī sāk ES minerālmēslu vērtību ķēdes partnerību, kurā iesaistīti zemnieki, ražotāji un dalībvalstis. Tās mērķis ir uzlabot minerālmēslu pieejamību un cenu prognozējamību.
Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, 9. novembrī izveido ES minerālmēslu vērtību ķēdes partnerību. Tajā sadarbosies lauksaimnieki, minerālmēslu ražotāji un dalībvalstis. Partnerība ir daļa no Minerālmēslu rīcības plāna, kuru Komisija pieņēma 2026. gada 19. maijā, un tā paredzēta strukturētam dialogam starp politikas veidotājiem un nozares pārstāvjiem par plāna īstenošanu. Mērķis ir mazināt nenoteiktību nozarē, kurā cenas pēdējā laikā strauji kāpušas.
Pirmo partnerības sanāksmi atklās komisārs Hansens. Viņš uzsvērs, ka sekmīga mēslošanas stratēģija ES nav iespējama bez nozares un zemnieku sadarbības un caurskatāmas vērtību ķēdes.
Trīs kopīgi mērķi
Partnerības darbs balstīts uz trim mērķiem:
- nodrošināt, ka ES zemniekiem ir pieejami un cenas ziņā pieņemami Eiropā ražoti minerālmēsli;
- uzlabot prognozējamību gan minerālmēslu ražotājiem, gan lietotājiem;
- atbalstīt ES minerālmēslu rūpniecības dekarbonizāciju un ilgtspējīgu barības vielu apsaimniekošanu saimniecībās.
Komisija nodrošinās strukturētu vidi sadarbībai un savstarpējām brīvprātīgām saistībām starp partnerības dalībniekiem. Regulārās politikas dialoga sanāksmēs dalībnieki apmainīsies viedokļiem par nozīmīgākajiem jautājumiem, meklēs atlikušos šķēršļus un izvērtēs iespējamos politikas risinājumus, balstoties uz Rīcības plāna galvenajām iniciatīvām.
Fons
Minerālmēsli ir svarīgs resurss ES zemniekiem un nozīmīgi lauksaimnieciskās ražošanas uzturēšanai. Ģeopolitiskie satricinājumi un piegādes traucējumi atklājuši ES strukturālo neaizsargātību minerālmēslu apgādē, strauji paaugstinājuši to cenas un palielinājuši spiedienu uz lauksaimniekiem visā Eiropā.
Rīcības plānā paredzēti pasākumi gan zemnieku, gan vietējās rūpniecības atbalstam. Īstermiņa vajadzībām Komisija piesaistījusi 540 miljonus eiro finansiālam atbalstam. Dalībvalstis šos līdzekļus var izmantot, lai kompensētu visvairāk cietušo zemnieku zaudējumus, kas saistīti ar augstākām mēslojuma un enerģijas izmaksām, galveno uzmanību pievēršot visvairāk skartajām nozarēm un produktiem.
