trešdiena, 2026. gada 18. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 18. novembris 16:02

Eiropas Komisija rosina Ukrainai papildu 45 miljardu eiro aizdevumu 2027. gadam

Eiropas Savienība 18. novembrī ierosināja dalībvalstīm piešķirt Ukrainai papildu 45 miljardu eiro aizdevumu, lai segtu daļu no prognozētā budžeta deficīta nākamgad. Jautājumu ES līderi apspriedīs nākamnedēļ samitā Briselē.

Foto: TVNET

Eiropas Savienība (ES) trešdien, 18. novembrī, ierosināja dalībvalstīm piešķirt Ukrainai papildu aizdevumu 45 miljardu eiro apmērā. Nauda paredzēta, lai segtu daļu no Ukrainas valsts budžeta deficīta 2027. gadā, kas tiek lēsts 70 miljardu eiro apmērā. Piedāvātā summa aptver divas trešdaļas no šī iztrūkuma, bet Brisele cer, ka tās rīcība mudinās arī citus Kijivas atbalstītājus segt atlikušo daļu.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropa pēc piecu kara gadu ilguma joprojām ir vienota un gatava atbalstīt Ukrainu gan kara, gan miera laikā. Pēc viņas teiktā, šāds risinājums nostiprinātu Ukrainas pozīcijas sarunās, bet aizdevums būtu jāatmaksā tikai tad, kad Krievija būs atlīdzinājusi kara radītos postījumus.

Esošais atbalsts nav pietiekams

Pašlaik ES Ukrainai izmaksā 90 miljardu eiro aizdevumu, kam vajadzētu pietikt līdz nākamā gada beigām. Tomēr Krievijai pastiprinot uzbrukumus, kļuvis skaidrs, ka ar šiem līdzekļiem nepietiks. Jaunais aizdevums tiktu izsniegts pēc tāda paša principa kā pašreizējais.

Politiskas domstarpības

ES līderi par priekšlikumu spriedīs nākamnedēļ samitā Briselē, cerot panākt vienošanos. Jautājums ir kļuvis par daļu no sarežģītām sarunām par ES nākamo centrālo budžetu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pieprasījis, lai par finansējumu vienotos visas 27 dalībvalstis. Tas izraisījis neapmierinātību valstīs, kas mazāk atbalsta Ukrainu un vēlas izvairīties no aizdevuma segšanas, — Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā un Slovākijā. Iepriekš Budapešta, Bratislava un Prāga bija panākušas atbrīvojumu no garantijām aizdevumam, taču Leiena norādīja, ka šoreiz mērķis ir iesaistīt visas dalībvalstis.

Aicinājums sabiedrotajiem

Arī ārpus ES Brisele mudina Lielbritāniju, Kanādu un Japānu nākamgad segt pārējās Ukrainas vajadzības, lai gan līdzīgi aicinājumi agrāk rezultātus nav devuši. Citas valstis varētu sniegt garantijas aizdevumam vai izmantot procentus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ES.

Priekšlikums nozīmē, ka ES pagaidām neskar jautājumu par to, kā izmantot vairāk nekā 200 miljardus eiro iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu. Šādu ieceri 2025. gadā noraidīja Beļģija, kur atrodas lielākā daļa šo aktīvu, un tās nostāja nav mainījusies.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā