Eiropas kosmosa aģentūra meklē risinājumu astronautu redzes problēmām
ESA sadarbojas ar britu jaunuzņēmumu Siloton, lai izstrādātu kompaktu acu skenēšanas ierīci, kas palīdzētu izprast un novērst astronautu redzes pasliktināšanos ilgstošos kosmosa lidojumos. Risinājumu plānots izmantot pirms Artemis misijām uz Mēnesi.
Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) mēģina noskaidrot, kāpēc astronauti kosmosā zaudē redzi, cerot rast veidu, kā šo stāvokli ārstēt vai pat novērst, jo tuvojas garāki kosmosa lidojumi, kas palielina paliekoša redzes bojājuma risku.
Aģentūra uzticējusi uzdevumu britu jaunuzņēmumam Siloton, kas izstrādā risinājumu, izmantojot kvantu tehnoloģiju, lai optometristu iekārtu galvenās sastāvdaļas samazinātu līdz fotonu mikroshēmai, kas mazāka par monētu. Siloton, ko 2020. gadā dibinājuši fiziķi, jau sadarbojas ar Apvienotās Karalistes Nacionālo veselības dienestu, ļaujot pacientiem ar tīklenes slimībām veikt pašskenēšanu mājās.
Plaši izplatīta problēma
Tā sauktais ar kosmosa lidojumu saistītais neiro-okulārais sindroms (SANS) skar aptuveni 70 procentus astronautu Starptautiskajā kosmosa stacijā. To izraisa ķermeņa šķidruma uzkrāšanās galvā bezsvara apstākļos, kas spiež acs āboliem, izraisa redzes nerva pietūkumu un tīklenes izspiedumu uz priekšu. Viens no izteiktākajiem gadījumiem bija NASA astronautam Džonam Filipsam, kurš 2005. gadā devās uz kosmosa staciju ar redzi 20/20, bet pēc sešiem mēnešiem atgriezās ar redzi 20/100, kas tiek uzskatīts par vidēji smagu redzes traucējumu.
Lai gan atgriešanās uz Zemi var daļēji atjaunot bojājumus, kosmosa aģentūras raizējas gan par risku misijas laikā, gan par ilgtermiņa veselības sekām.
Automatizēta skenēšana bez Zemes atbalsta
Pašlaik astronautu acis kosmosa stacijā tiek uzraudzītas ar apjomīgu ierīci, kurai nepieciešams reāllaika attālināts speciālistu atbalsts no Zemes. Dodoties tālāk kosmosā, saziņas aizkave ar Zemi padarīs šādu pieeju neiespējamu. Siloton izstrādātā ierīce ļautu astronautiem biežāk skenēt tīkleni bez nepieciešamības pēc Zemes atbalsta, tādējādi sniedzot vairāk datu par iespējamām acu izmaiņām jau agrīnā stadijā.
Inženieriem jārisina arī tehniski izaicinājumi, piemēram, jāizvairās no baterijām, kas kosmosa kuģī rada aizdegšanās risku, un jāatrod veids, kā stabilizēt astronauta galvu bez gravitātes. Siloton pārstāvis norāda, ka darbs ar gados vecākiem pacientiem, kuriem jau ir redzes traucējumi, ir sarežģītāks nekā gaidāmais darbs ar jauniem un veseliem astronautiem, un ka kosmosa pētījumi varētu uzlabot arī ierīces izmantošanu ikdienas medicīnā.
