Eiropas nākamā energoproblēma nav ražošana, bet gan elektrotīkls
Pēc gadu desmita, kas veltīts atjaunojamās enerģijas apjoma palielināšanai, Eiropas galvenais izaicinājums tagad ir novecojušais un pārslogotais elektrotīkls, kas kavē jaunu rūpnīcu, datu centru un uzlādes staciju pieslēgšanu. Eksperti norāda, ka risinājums slēpjas ne tikai jaunā infrastruktūrā, bet arī tehnoloģijās, kas palielina esošo tīklu jaudu.
Pēdējā desmitgadē Eiropa lielus līdzekļus ieguldīja vēja, saules enerģijas un bateriju attīstībā, panākot šo tehnoloģiju izmaksu samazināšanos. Taču elektroenerģijas ražošana vairs nav vienīgā problēma — uzmanība novirzījusies uz infrastruktūru, kas savieno ražošanu ar patēriņu.
Pēc Eiropas Komisijas datiem, aptuveni 40% ES sadales tīklu ir vecāki par 40 gadiem, un līdz 2040. gadam sadales un pārvades tīkliem būs nepieciešami vairāk nekā 1,2 triljoni eiro. Tomēr galvenā problēma nav nauda, bet laiks — Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) lēš, ka jaunas tīkla infrastruktūras plānošana, atļauju saņemšana un būvniecība var ilgt no pieciem līdz 15 gadiem, kamēr vēja vai saules parku var uzbūvēt vienā līdz piecos gados.
Šī atšķirība nozīmē, ka objekti bieži tiek pabeigti gadus pirms tiem nepieciešamā tīkla pieslēguma, un elektrotīkla pieejamība sāk noteikt, kur tiek veikti ieguldījumi. To jau var novērot datu centru un smagās rūpniecības nozarēs, un līdzīga spriedze varētu izplatīties arī transporta, apkures un rūpniecisko procesu elektrifikācijas jomās.
Pārslodzes izmaksas
Saskaņā ar ACER (Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras) ziņojumu, 2024. gadā pārvades sistēmu operatori tērēja 4,3 miljardus eiro pārslodzes vadībai un citiem koriģējošiem pasākumiem. Tas parāda, cik dārga var būt ierobežota tīkla jauda.
Lielākā daļa no plānotajiem 1,2 triljoniem eiro nonāks komunālajiem uzņēmumiem, infrastruktūras fondiem un piegādātājiem, kas būvē kabeļus, apakšstacijas un transformatorus. Taču riska kapitāla iespējas slēpjas blakus šim procesam — tehnoloģijās, kas paātrina pieslēguma plānošanu, uzlabo tīklu pārredzamību vai atvieglo elastīga pieprasījuma pārvaldību.
Grūti ienākt, grūti aizstāt
Tīkla tehnoloģiju nozare atšķiras no klasiskā programmatūras biznesa — komunālie uzņēmumi iepērk lēni, jo uzticamība ir izšķiroša un regulējums nosaka iepirkuma iespējas. Taču, tiklīdz jaunizveidots uzņēmums iekļaujas tīkla plānošanā vai darbībā, to nav viegli aizstāt.
IEA ziņojumā "Electricity 2026" minētas tādas tehnoloģijas kā dinamiskā līniju noslodzes noteikšana un uzlabota jaudas plūsmas vadība, kas var palielināt esošo tīklu izmantojamo jaudu daudz īsākā laikā nekā jaunas augstsprieguma infrastruktūras būvniecība.
Eksperti uzsver, ka Eiropai ir gan klienti, gan inženiertehniskās zināšanas, gan prasīga darbības vide, kas nepieciešama konkurētspējīgu tīkla tehnoloģiju izstrādei. Mākslīgā intelekta attīstība, kas rada lielu un nemainīgu slodzi uz konkrētiem tīkla punktiem, tikai pastiprina šo problēmu, lai gan tā pamatā ir jau notiekošā elektrifikācija.
