Eiropas pieci lielākie NATO dalībnieki apņemas uzņemties lielāku atbildību aliansē

Parīzē pirmdien notikušajā sanāksmē Eiropas piecu lielāko NATO dalībvalstu – Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Lielbritānijas – aizsardzības ministri, kas darbojas formātā E5, vienojās par nepieciešamību uzņemties lielāku atbildību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO, Rietumvalstu militārajā aliansē). Kopīgajā paziņojumā viņi uzsvēra, ka Eiropai jāuzņemas lielāks slogs par savu drošību, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar Savienotajām Valstīm.

Vēstījums Vašingtonai

Paziņojumā ASV nosauktas par neaizstājamu sabiedroto, bet ASV līdzdalība Eiropas drošībā – par būtisku spēcīgai un uzticamai NATO. Francijas ministre Katrīna Votrēna sacīja, ka valstis strādās pie „stiprākas Eiropas vienlīdz stiprākā NATO” ar koordinētu plānu, kas tiks izstrādāts pilnīgā pārredzamībā ar Vašingtonu. Nākamā E5 sanāksme paredzēta Romā 2027. gada martā.

Sanāksmē piedalījās arī ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa, kura aicināja turpināt modernizēt bruņotos spēkus un spējas. Poliju pārstāvēja aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Zalevskis.

ASV karaspēka samazināšana

Maijā Pentagons, ASV Aizsardzības ministrija, negaidīti paziņoja par plānu izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas, kas ir ap 15 procentiem no tur izvietotajiem 36 000. Vašingtona tolaik norādīja, ka izvešana notiks sešu līdz 12 mēnešu laikā. Zalevskis pauda pārliecību, ka jebkura vienošanās tiks saskaņota ar sabiedrotajiem, lai neradītos atturēšanas vai spēju robi.

Atbalsts Ukrainai

Ministri atkārtoti apliecināja apņemšanos atbalstīt Ukrainu, tomēr jaunu finansiālu vai operatīvu palīdzību nepaziņoja. Lielbritānijas pārstāvis Vess Strītings sacīja, ka valstis būs kopā ar Ukrainu „tik ilgi, cik vajadzēs”, un brīdināja par Krievijas draudiem, kādi nav bijuši kopš aukstā kara beigām. Vienlaikus viņš teica, ka neviena no valstīm nevēlas karu ar Krieviju un tām nav domstarpību ar krievu tautu.