Eiropas politologi: galēji labējo spēku kāpums ir kontinentāla tendence, ne izolēts gadījums
Pēc AfD panākumiem Saksijas-Anhaltes vēlēšanās eksperti norāda, ka Vācijas gadījums atspoguļo plašāku populistu labējo spēku pieaugumu visā Eiropā. Iemesli meklējami vairāku secīgu krīžu radītajā neuzticībā tradicionālajām partijām.
Pēc Vācijas galēji labējās partijas AfD nesenajiem panākumiem federālās zemes Saksijā-Anhaltē vēlēšanās starptautiskās politikas eksperti brīdina neuztvert šo notikumu kā izolētu Vācijas parādību. Diskusijā raidsabiedrības France 24 raidījumā piedalījās raidījuma vadītāja Anete Janga (Annette Young), France 24 starptautisko lietu redaktors Filips Turls (Philip Turle) un bijusī Francijas vēstniece Silvija Bermāna (Sylvie Bermann), kura kā pirmā sieviete pārstāvējusi Franciju trīs no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm — Ķīnā, Apvienotajā Karalistē un Krievijā.
Plašāka tendence, ne vienreizējs notikums
Pēc Bermānas domām, AfD izrāviens ir jāskata kā daļa no plašākas Eiropas politiskās ainavas pārmaiņām. Viņa norāda, ka tādi notikumi kā Brexit un Donalda Trampa uzvaras ASV vēlēšanās ir palīdzējuši padarīt sabiedrībā pieņemamākas politiskās nostājas, kas iepriekš tika uzskatītas par tālu ārpus galvenā politiskā mainstream loka.
Krīžu radītā neuzticība
Eksperti diskusijā uzsvēra, ka virkne secīgu ekonomisku un ģeopolitisku krīžu ir vājinājusi Eiropas iedzīvotāju uzticību tradicionālajām, iedibinātajām politiskajām partijām. Šī uzticības krīze, pēc dalībnieku domām, veido labvēlīgu augsni populistu un galēji labējo spēku izaugsmei visā kontinentā, nevis tikai Vācijā.
