Eiropas uzņēmumi nav gatavi iespējamam piegāžu triecienam no Ķīnas
Kamēr Eiropas Savienība cenšas mazināt atkarību no Ķīnas, lielākā daļa Eiropas uzņēmumu joprojām nav būtiski dažādojuši piegādes ķēdes vai veidojuši rezerves, brīdina nozares eksperti.
Eiropas Savienības centieni mazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas saskaras ar praktisku problēmu — pašu uzņēmumu nesagatavotību. Nozares pārstāvis, kas specializējas Ķīnas ekonomikas jautājumos, izdevumam POLITICO norādījis, ka ir pārsteidzoši, cik maz Eiropas uzņēmumu pēdējā laikā veido preču krājumus vai meklē alternatīvus piegādātājus ārpus Ķīnas.
Šāda situācija rada risku, ja starp ES un Ķīnu saasinātos tirdzniecības attiecības vai rastos piegāžu pārrāvums kādā stratēģiski svarīgā nozarē. Eiropas politikas veidotāji jau vairākus gadus runā par nepieciešamību samazināt kritisko izejvielu, komponentu un tehnoloģiju importa atkarību no Ķīnas, taču reālā biznesa vidē šī pārorientācija, šķiet, notiek lēnāk, nekā vēlētos ES iestādes.
Kāpēc tas ir svarīgi
Piegādes ķēžu diversifikācija un rezervju veidošana parasti tiek uzskatīta par pamata piesardzības pasākumu situācijā, kad ģeopolitiskā spriedze starp lielvarām pieaug. Ja Eiropas uzņēmumi joprojām lielā mērā paļaujas uz vienu piegādes avotu, jebkāds negaidīts satricinājums — vai tas būtu politisks lēmums, sankcijas vai loģistikas krīze — varētu radīt nopietnas sekas visai ES ekonomikai.
Eksperta izteiktā kritika liecina, ka atšķirība starp ES politisko retoriku par „de-riskingu” jeb riska mazināšanu attiecībā uz Ķīnu un faktisko rīcību uzņēmumu līmenī joprojām ir ievērojama. Tas nozīmē, ka Eiropas ekonomikas noturība pret iespējamiem satricinājumiem no Ķīnas puses pagaidām paliek apšaubāma, neskatoties uz Briseles centieniem šo situāciju mainīt.
