Eiropas valstis brīdina par pieaugošu Krievijas draudu, bet NATO iekšienē vērojama nesaskaņa

Vairākas Eiropas valsts, tostarp Polija, Lietuva, Francija un Nīderlande, pēdējā laikā publiski pauž brīdinājumus par pastiprinātu Krievijas radīto apdraudējumu, gatavojot savu iedzīvotāju uzskatus šim scenārijam. Neskatoties uz šiem paziņojumiem, NATO pašlaik neuzskata, ka pastāv tiešs "tūlītēja uzbrukuma" risks.

Tajā pašā laikā aliansē vērojamas iekšējas nesaskaņas. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ir izteicis šaubas par NATO savstarpējās aizsardzības klauzulas darbību. Fico jau ilgstoši argumentē, ka Rietumu valstu pieeja Krievijai un nepārtrauktais atbalsts Ukrainai palielina kara risku, nevis to mazina.

Jauni ES priekšlikumi rada spriedzi ar NATO

Paralēli šīm norisēm Eiropas Savienībā tiek diskutēti jauni drošības priekšlikumi, kas paredzētu ES piešķirt lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras krīzes situācijās, tostarp iespēju rīkot ārkārtas sanāksmes. Šie priekšlikumi rada risku, ka ES kompetences pārklāsies ar NATO uzdevumiem, radot potenciālu kompetenču konfliktu starp abām organizācijām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena šajā kontekstā ir izvirzījusi ideju par Eiropas Drošības padomes veidošanu, ko viņa saista ar reakciju uz Donalda Trampa un Vladimira Putina rīcību. Fon der Leiena uzsvērusi, ka šāda iniciatīva ir kļuvusi vēl steidzamāka, ņemot vērā pašreizējo risku raksturu un mērogu.

Šie notikumi kopumā atklāj sarežģītu situāciju Eiropas drošības arhitektūrā — no vienas puses, dalībvalstis mudina sabiedrību sagatavoties draudu pieaugumam, no otras puses, pastāv gan iekšējas šaubas par alianses solidaritāti, gan institucionāla nenoteiktība par to, kurai organizācijai — NATO vai ES — būtu jāuzņemas vadošā loma drošības jautājumu risināšanā.